mājās vīra vietā atnesu vīnu
bet arī tumšu, stipru, gruzīnu
tik lētu, ka šķiet- jaukts ar benzīnu
un kasiere, to sniedzot, neslēpj smīnu
ak tu, pusaudzis, pilnais ar toksīnu
skrūvēju korķi vaļā ar izbrīnu
kosmosā iebraukšu ar mašīnu
došos ceļojumā uz Dienvidķīnu
un pa ceļam caur Sahalīnu
uz priekšu mani ved smarža lupīnu
no zemes paceļu sūdu, šķiet, vērtīgāks par rubīnu
un krītot, es nobraucu ar rokām pa satīnu
es nejutu, kā lēnām kļuvu par kretīnu
un vīns pārvērtās par degvīnu
YOU ARE READING
vinila vāki
Poetryjātiek pāri maziem soļiem maziem meļiem maziem veļiem mana klade digitālā formātā