Mēs dzērām no krūzēm bez osiņām
Un dzēriens bija duļķains un gards
Skatienu vērsām uz sadegušām garoziņām
Tās atgādināja to, kas bija marts.
Martā mēs klīdām pa naksnīgu miglu.
Bez mērķa, bez ceļa, pa klājumu glumu.
Pienāci tuvāk, un redzēji stiklu
It kā caur to redzi mani, ar savu atspīdumu.
Tāds jocīgs likās marts. Jo februāris beidzies.
Un varējām izlikties, ka aizmirsts ir viss
Viss, kas mests dubļos un pārējais ko teicies.
Bet tomēr martā, jāatkārto atkal tas uz bis.
Marts bija beidzies, un aprīļa nebija.
Izčabēja aprīlis, uzreiz sākās maija dziesmas.
Maijs šķita ideāls, kā balta dzija.
Un būtu tāds palicis, ja nebūtu liesmas.
Tā dzēriena trauks ar vien tukšāks tapa
Un kam gan tās osiņas, nevajag tās mums
Un sadegušās garoziņas, nu nebiju tik laba.
Bet tāpēc jau krūzēs pildījums - rums.
/2017/
