1.nodaļa ; Ierašanās.

10 1 0
                                    

Skrēju pa istabu. Mēğināju noslēpties. Mani atradīs.

-Meitēn,nāc laukā.

Viņi jau sauca pēc manis. Tie mocītāji no bērnu nama. Bet es klusēju. Rakņājos pa drēbju kaudzēm, kur varētu paslēpties.
Atskanēja durvju klikšķis. Instinktīvi notrīsēju, nometos gar zemi un paslēpos zem gultas. Telpā ienāca daži kāju pāri, tā es redzēju.

-Kur ir tas skuķis?

Viena no viņiem, ierunājās kāda sieviete.
Neviens neatbildēja, tikai meklēja mani. Mazliet ievilkos dziļāk, lai neierauga mani. Mēğināju to darīt klusām. Ievaidējos.

-Shit, obligāti tam bija jānotiek?

Klusām paskatījos uz manu plaukstu. Velkoties, es biju nejauši ieskrambājusi plaukstas virspusi kādā koka gabalā, kurš bijis ass un iznākumā man tecēja asinis.

-Šeit!

Iesaucās sieviete. Sajutu, ka kāds mani saķēra aiz potītes.
Iesaucos.

-Laid vaļā, maita!

Spārdījos. Un tad talkā tam velnam jau nāca citi un es vairs nespēju pretoties.

Sēdēju uz krēsla. Starp visām četrām sienām, bez neviena loga. Ar baltām sienām. Tad pa durvīm ienāca sasodītais galvenais sūds.

-Mūs informēja par tevi.. un tapēc vajadzēja tevi šeit ielikt. Tomēr tu vēl neesi pilngadīga.

Viņa smaidīja ar savu stupid fake smaidu. Iekunkstējos.

-Kāda jēga šai ellei?

Esmu dzirdējusi baumas par šo elli.
Un visas ir patiesas. Mēğināju iepazīt šīs telpas. Noplukusī meiteņu vannas istaba, arī puišu. Ēdamzāle, tad velnu atpūtas telpa. Ir vēl arī citādas.

Labi, ka var iet ārā, bet ir noteikta teritorija ar žogu, sasodīts!

-Hei!

Pagriezos, un ieraudzīju, kas mani sveicināja. Zēns, mana vecuma.
Nomurmināju.

-Hei..

-Tu esi jauniņā?

-Nu, laikam.

Šķībi pasmaidīju. Pēc izskata spriežot, viņam ir veselīga, iesauļota āda. Pār vēderu aizgāja skudriņas. Kādas ir viņa vēdera aprises (ceru, ka nekļūdos ar šī vārda pareizlietošanu!)?

-Ko.. skaties?

Viņš vaicāja.

-Tikai domāju.

Noteicu. Pagāju puisim garām un gāju uz ēdamzāli.

-Pagaidi!

-mh?

-Varu nākt ar tevi?

-Nu, labi. Vari.

Līdz ko pateicu, šis man aplika roku ap manu vidukli. Mazliet nosarku. Ignorēju baiso sajūtu.

-Tev ir ērti?

-Jā.

-Kapēc sarksti?

-Ja? Es nezināju.

Nomurmināju šo stulbo teikumu.
Patiešām, tas ir stulbi.

-Meitēn, tev viss labi?

Viņš iesmējās. Ja vien satiktu pašlaik kādu spoguli, noteikti ieraudzītu savas galvas vietā tomātu ar acīm.

-Izbeidz.

Nošņācu. Vilku zēnu uz ēdamzāli.

Ienācot, visi skatījās uz mums. Mazliet neērti sajutos, tapēc atbīdīju puiša roku no manis. Atkal sāku sarkt kā tomāts, tikai arvien tumšāks.

Paskatījos uz vienu galdiņu pie vienām meitenēm, kur bija brīva viena vieta.

-Čau.. var apsēsties?

-Jā.

Viena no meitenēm atbildēja.
Lēnām apsēdos un paskatījos uz pārējām, man pretī sēdošajām.

-Kā tevi sauc?

-Beneta Neidjūsa.

-Tātad, Dorotnija Alkensa, Katifa Valīna, Preinja Genju, Niklasa Fainta un Es- Sāraha Nemleda.

Sāraha iepazīstināja mani ar pārējām.

-Tu esi kopā ar Danu Hilogtu?

Niklasa nočukstēja.

-Nē, viņš tikai lūdza atļauju mani pavadīt līdz šejienei.

-Tev ir jāpiesargās.

Sāraha nopietni lūkojās uz mani.

-Kapēc?

-Viņam ķip ir meitene. Viņa ir atriebīga.

-Bļāviens, es neesmu viņa meitene. Es nevēlos taisīt intrigas ar viņa meiteni!

-Bet tik un tā.

Kapēc lai viņš tā darītu? Krāptu savu meiteni un pielīstu man? Pats trakākais, ka tas notiek jau pirmajā dienā!

-KUR TU ESI?

Pa durvīm iesteidzās viena meitene ar modeles figūru.
Ko viņa meklē?

Viņa ātrā solī gāja ar vienu meiteni, kas kaut ko viņai čukstēja ausī un rādīja uz mani.

-Velns, nu tev būs sūdi..

Preinja nočukstēja.

Man.

-Tu esi Beneta?

Dana meitenes balsī varēja dzirdēt to riebumu pret mani.

-Jā, esmu. Bet es Danam nepielīdu..

-Viņš ir mans.

-Jā, tavs. Viņš nav mans.

Ieskatījos viņas acīs. Tur bija niknums, kas plūda pa visurieni laukā.

-Un ja tu man melo?

-Esmu šeit jau pirmo dienu. Man nav iespējams iemīlēties tik ātri.

-Bet tas nozīmē, ka viņu mīli, ne?

-Nē, nav viss.

Meitene sāka smīnēt. Un aizgāja prom.
*
Čau! Jēziņ, IG rakstu 3 stāstus, un nu šeit jau otro sāku! (šausmas)
Mēğināšu nodaļas likt bieži, bet tas atkarīgs no laika, kas iespējams skolas laikā man būs maz: skola, modeļskola un mūzikasskola. Vasara.. tikai Augusts un viss. Jums elle, bet man skola patīk. Tikai nepatīk, ka man ir maz brīva laika :(

You've reached the end of published parts.

⏰ Last updated: Jul 22, 2017 ⏰

Add this story to your Library to get notified about new parts!

Tu? Es.Where stories live. Discover now