MOBSTERI

Tālāk apraksts par puisi

Puiša izskats mainījās sekundes laikā. Seja sašķobījās kā nobrauca uz leju. Acs nobrauca uz kādiem pieciem centimetriem. Itkā būtu veikta plastiskā ķirurģija. Āda palika grumbuļainaka ar katru mirkli. Milisekundi. Vai man liekas vai viņa seja kļūst ar vien tumšāka un beidzot ieņēma zaļganīgu nokrāsu. Mute kļuva platāka un pie viņa smaida parādījās ļoti daudz zobi kuri ir asi kā asmeņi dzeltenīgi. Viņa skatiens liecināja ka vēlas mani apēst uz vietas. Kas viņš ir ? Vai es jūdzos nost. Kas notiek? Es guļu? Iekniebiet man lūdzu.
Es - Auč!
Man kāds ieknieba no nekurienes itkā kāds lasītu manas domas.
Bijušais(Ex) - Nu, atkal tiekamies, ko tu iedomājies , man iesist visu klātbūtnē?
Es - Mana dzīve, daru ko gribu.
Ex - Tu piederi tikai man un nevienam citam.
Es - Pierādi.
Vinš ar grūdienu piespieda mani pie sienas, sajūtot vieglas sāpes galvā. Viņš ir traks? Tā var zaudēt atmiņu. Savas lūpas viņš piespieda pie manām. Tagad tās nav tik maigas kā agrāk, tās ir raupjas. Atgrūdu viņu pa gabalu. Mana dūre jau lidoja uz viņa aci. Trāpot tieši acī.
Ex - Tu esi vecis?
Es - Nē bet tu mani par tādu padarīji. Vaino pats sevi.
Logans(Lo) - Princess tev viss labi? Auč. Paskatījās uz Kristeru.
Es - Jā ejam prom no šī kretīna.
Kad bijām kādu gabalu.
Es - Tas ir mans bijušais , kura dēļ es mainījos. Šodien piekāvu viņu skolas priekšā. Viņš jau salaiž ar Alice.
Lo - Saprotu tevi.
Es viņu apskāvu , jo viņš mani atbalstīja saprot tieši to ko jāprot katram puisim.

Karoč bla, bla, tālak viņa aizgāja uz kojām un sakramēja mantas un aizgāja gulēt. Man nav vairs iedvesmas rakstīt. Dažreiz tas šķiet tik nogurdinoši. Domāt, uzrakstīt skiču, pārrakstīt šeit, un vēl labot kļudas, pārlasīt vai visu uzrakstīju pareizi. Un, vēl ,ja aizeju gulēt pēc pusnakts kādas divas stundas. Dažiem šķiet tas ir viegli , bet man nav. It īpaši dēļ kāmja 😂 un eļļas karalienes kuras man neļauj parakstīt stāstu. Es nesodu viņas bet tik un tā. Jautri iet it īpaši ja katra diena ir pārbaudījums. Man lekcijās tā ir daudz bieži jāraksta un piekūstu. Pirmais, ko izdaru, kad atnāku kojās iekrītu gultā. Es ar to gribu teikt, ka es rakstīšu, tad ,kad būs laiks. 

Jūsu NAMLESS! Ierakstāt komentāros kā jums pagāja pirmais septembris. Man būs prieks uzzināt kā jums pagāja. Un savu vārdu, ja nav noslēpums! 😘😘😘😘bučas!!!