Vairums lasītāju ir raduši lasīt par manis izdomātajām pasaulēm, bet es nolēmu padalīties ar daļu no savas reālās dzīves. Šeit es rakstīšu visdažādākās lietas, tam visam pat nevar rast kopīgu nosaukumu. Būs raksti par rakstīšanu, grāmatām un visu wa...
27.11.2013 – tieši šajā dienā četrus gadus atpakaļ es paņēmu rokās sarkanu kladi un ierakstīju tajā sava pirmā stāsta pirmo nodaļu. Šodien ir 27.11.2017.
Teikšu godīgi, es esmu tas cilvēks, kurš ātri aizmirst savus hobijus, tie allaž ilgst pāris mēnešus. Varētu teikt, ka rakstīšana ir vienīgais, kas nav mainījies. Šodien es gribu atcerēties visus šos gadus, ko es esmu tajos darījusi, ko gribu darīt tālāk. Lai jūs neaizmigtu no garlaicības, es rakstīšu es centīšos rakstīt ne tikai par sevi, bet arī rakstniekiem, kuru grāmatas esam lasījuši. Ceru, ka jums patiks šis mazais jubilejas raksts.
"Visums ir veidots no stāstiem, ne atomiem." / Muriel Rukeyser
*Kā viss sākās?
Skolā bija tā saucamais "stāstiņu bums". Visa klase pēkšņi sāka rakstīt savus stāstus burtnīcās, nesa tos uz skolu, citi lasīja un dalījās ar savu viedokli. Es pret to attiecos visai skeptiski, lasīju citu stāstus, taču ilgu laiku pati nerakstīju. Manā galvā griezās domas pēc tipa :"Ko tad es? Es nemāku. Man ir muļķīgas idejas, kas gan to gribēs lasīt?". Tā tas turpinājās krietnu laiku un tad, kad visu klasesbiedru spars jau sāka zust, es pieslēdzos spēlei. Cik tipiski :D. Mans pirmais stāsts... Tas joprojām pastāv. Šobrīd esmu gatava pateikties sev pašai, ka toreiz aizdomājos tik tālu, lai uzrakstītu datumu pie pirmās nodaļas. Tagad man ir zināms oficiāls datums, kad sāku savu "rakstnieka" dzīvi. Arī pašās beigās ir pierakstīts datums (23.01.2014), tādēļ varu secināt, ka diez ko garš tas stāsts nebija. Kā jau visiem bestselleriem pieņemts, tur ir rakstītas arī pateicības maniem brīnišķīgajiem lasītājiem (divām lasītājām). Tagad, to pārlasot, man neiztikt bez sarkšanas. Sižets bija tik tipisks, cik tas vispār ir iespējams. Meitene dodas uz miesassargu skolu, mācās tur, viņu ieliek vienā istabā ar pašas skolotāju (kāda sakritība) un viņi iemīlas. Pēc pāris mēnešiem meitene jau ir stāvoklī, viņus izdzen no skolas, bet viņi apprecas un dzīvo laimīgi. Kur es varu saņemt savus miljonus par šo meistardarbu? Man ir ļoti, ļoti kauns, bet šie tomēr ir svētki ne tikai man, bet arī jums, un es padalīšos ar šī darba pirmo lapu... Don't judge me :D
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
