Vēlreiz...

5.

  Smoke 'em if you got 'em
'Cause it's going down
All I ever wanted was you
I'll never get to heaven
'Cause I don't know how...

Sēdēju uz sava balkona jumta un pārdomāju dzīvi. Pārdomāju visu, ko esmu izdarījusi savos 18 gados.Sāku domāt par saviem vecākiem. Manu lielāko dzīves daļu man blakus bija tikai tētis. Mamma nomira, kad man bija tikai 6 gadi. Tētim tas bija liels pārdzīvojums. Viņš bieži vien man teica, ka izskatos precīzi kā mamma, tas fakts mani nedaudz iepriecināja, bet tajā pašā laikā radīja arī daudz sāpju. Sākumā par to pat neiedomājos , bet drīz vien sapratu, ka tēvam bija ļoti sāpīgi uz mani skatīties, jo es tik ļoti atgādināju mammu. Kad man palika 17, es savu tēti uzrunāju un izstāstīju, ka zinu kāda ir situācija un,ka labprāt darītu visu, lai to uzlabotu. Drīz vien viņš man nopirka dzīvokli 2 km attālumā no viņa mājas. Viņš bija arī tas, kurš man uzdāvināja Angoru, jo viņš nevēlējās, lai esmu pavisam viena. Tagad satiekamies reizi nedēļā. 

Manā prātā parādījās doma par mīlestību. To vārdu es uzskatīju par vienu no briesmīgākajiem un sāpīgākajiem pasaulē. Man ar to saistījās pārāk daudz sliktā. Tagad ļoti nevēlējos par to domāt, tāpēc nokāpu no jumta un devos iekšā dzīvoklī. Ieejot dzīvojamajā istabā redzēju, ka Angors plūkā vienu no spilveniem uz dīvāna. Tas man likās ļoti smieklīgi, tāpēc nofilmēju viņu un nelielu kadru no tā ieliku instagramā.

Ringggg...... Ringggg.......

  Ringggg...... Ringggg.......  

  Ringggg...... Ringggg.......  

Kāds cītīgi sāka zvanīt pie manām durvīm. Devos atvērt un par briesmīgu nelaimi priekšā bija Gregs.

''Atā'' jau grasījos aizvērt durvis, bet viņš to starpā ielika kāju.

''Nekā nebūs Sirsniņ, man tevis pietrūkst!''draudīgi atbildēja Gregs.

"Ej projām, vai arī izsaukšu policiju, kā tu vispār zini ,kur es dzīvoju?"nikna vairāk nekā nobijusies atbildēju.

Viņš sāka histēriski un biedējoši smieties. Nesaprotu, kāpēc piekritu derībām, ka varētu ar viņu būt kopā kaut mēnesi. Tik pretīgu un nožēlojamu puisi nekad nebiju satikusi. Nesaprotu, kāpēc viņš vēlas palikt ar mani, starp mums absolūti nekas nav bijis, vairāk par to, ka es viņam uz brīdi turēju roku. Tas man pēkšņi likās ārkārtīgi smieklīgi. Viņš joprojām smējās durvju ailē un skatījās uz mani tā itkā man vajadzētu uztraukties par savu dzīvību.

"EJ, STAIGĀ!!!"uzbļāvu viņam un aizcirtu, un aizslēdzu durvis.

Viņš pie tām sāka dauzīties un teica, ka nebūs labi, ja es tās neatvēršu.

"Tev nebūs labi, ja turpināsi dauzīties." mierīgi atteicu un devos pēc telefona, lai zvanītu policijai.

Pēc 5 min viņi atbrauca un aizveda viņu, tad teica, ja viņš vēl uzradīšoties, tad viņam vispār būs liegums man un manam īpašumam atrasties tuvumā.

Lēnām devos uz virtuvi, jo ļoti sagribēju kakao ar zefīriņiem. Pie reizes paņēmu 2 mafinus un devos uz balkonu, lai turpinātu pādomāt savu dzīvi.

  Pagāja kādas 30 min.  

  How do I get you out of my head?
How do I get you back to my bed?
Oh lord, oh lord
Tell me you're crazy, tell me you're scared
Tell me you still love what you had...  

Iedomājos par to, ko nevajadzēja.

Raudāju tur, līdz pat saullēktam.

Pēc tam no pārdzīvojuma iemigu turpat, savā puķainajā krēslā, apsegusies ar pelēku pledu un Angoru klēpī.