Es piecēlos ar vienu domu, es šodien atdzīšos cilvēkam kurš man patīk..Es uzvilku apģērbu
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
uzrakstīju viņam satikšanās vietu un gāju ceļā.
Es biju klāt un redzēju viņu,Tas bija Namjoon, mans bērnības draugs. pēdējā brīdi kaut kas traucēja man it kā būtu kāds pret kuru man jūtas ir stiprākas.Manā galvā skanēja vārds Jungkook, Jungkook. Kā gan es varēja būt tik akla es esmu iemīlējusies tajā vampīrā...
-Sveika Sofija. Teica Namjoon apskaujot mani -Sveiks. -Kas notika? Jautāja zēns Es domāju ko teikt -nekas.tas bija joks ha ha ha.melīgi teicu -Sofija man nav laika taviem jociņiem.To pasakot viņš pagriezās un aizgāja ,bet es atnācu mājās
1 nedēļu vēlāk
Es esmu traka..katrs skatiens,vārds,pieskāriens no viņa un man norauj jumtu,dēmoniem tā ir viņi ir psihiski nelīdzsvaroti dažādās situācijās.Es sēžu jau 7 dienas savā istabā,izeju ārā tikai tad kad viņa nav mājās.Viņš katru vakaru jautā man kas noticis,es cenšos slēpt kad ar mani kaut kas nav kārtībā,vēl dažas šādas nedēļas un es labvēlīgi sevi iespundēšu psihiskajā klīnikā lai aizmirstu visu kas saistās ar viņu.Ir pirmdiena es guļu gūltā un gaidu kad dzirdēšu kā aizverās durvis,es to izdzirdu un izeju no istabas.Virtuvē valda kapa klusums kamēr es taisu ēst.Mans kakls sažņaudzas,jo izdzirdu kā durvis atveras . -Sofija beidzot es tevi redzu.Teica zēns tuvojoties man.Es stūlbi uzsmaidu .sāku straujāk un asāk griezt dārzeņus,manas rokas uzveddas histēriski.. -Sofija,kas tev kaiš?Jau atkal sāk sarunu.Es nevaru atbildēt,jo viņš dzirdēs manu dīvaino saraustīto balsi dēl sažņaugtā kakla. -Jungkook heh hhaah.Teicu ar izbrīnītām acīm.Zēna rokas pieskaras maniem pleciem,mans skatiens paliek tukšs acis pelnu pelēkas un es raugos zēna rokās.Viņš pagriež mani pret sevi,mans skatiens nemainās es turpinu skatīties tajā vietā kur atradās viņa rokas...Zēns noraizējies skatās uz mani.Es histēriski iesmejos un ieskrienu savā istabā.Kā saritinājies kamols sēžu pie durvīm un murminu kaut ko.
Autora POV
Pretējā pusē pie durvīm Zēns sēž ar asarām acīs atsitis galvu pret sienu.Tā paiet naktis un dienas,bet pasaule turpina grieztas apkārt šiem diviem ķermeņiem kuri savstarpēji ir savienoti kopā.Viņš kavē darbu neko nedara tikai sēž un sēž pie durvīm.Jungkookam vairs nav uz ko cerēt jau ir pagājušas 2 dienas tā sēžot,bet viņš nav sagaidījis kad durvis atvērsies un Zēns varēs apskaut meiteni,viņš turpina cerēt uz brīnumu vai arī uz nāvi..Pārejot uz pretējo pusi mēs redzam meiteni kura ar tukšu skatienu skatās uz sienu un vienas rokas pirksti trīc,viņa pazaudējās atmosfērā un ar saviem velniem kas sēž viņas galvā.Meitene neredz to kā paiet dienas un nedzird zēna asaras,neviens nezin kas var glābt viņu,tikai nāve kas šķirs viņu vai arī savedīs kopā.....
Māja skaļajā Brikvudas ielā jau 2 nedēļas stāv klusa kurā nekad pa šo laiku neiemirdzējās gaisma.tikai kapa klusums .... Vai kāds glābs šo situāciju??
Čau sen nav bijušas daļas,bet šeit parādās tāda dramatiska daļa.Rakstāt savas domas par jauno daļu..Mīlu❤❤
