Never be alone

Intro

Ir džungļu likums tik verans un vecs,
Kā debesu zilgme un un saules, ka lec.
Vilks likumu godā-tam medībās sokās,
Bet, likumu laužot, tam lemtas ir mokas
Kā dziļdziļa sakne, kā kāpjoša stīga
Ir likteņa vara tik bezgalīga.
Vilks lēkšo aiz vilka to dēvē par baru,
Un barā tie viedumu smeļās un sparu.

K. Klēra

Šo pantiņu es izlasiju kādā grāmatā būdama vēl maza, tas palika manā atmiņā vārds pēc vārda. Es netiku sapratusi tā nozīmi, vai to kā tas maz ir jasaprot, taču mani tas pievilka. Kā tāds spēcīgs magnēts, tas vilināja mani iekalt ik katru vārdu. Šajā pantiļā bija spēks un kas sens. Lai gan nebiju apjautusi ko tas nozīmē, laika gaitā tas manā atmiņā iespiedās arvien dziļāk un dziļāk.

Tas man pat palīdzēja atrast savu īsto ceļu, pat ja tas bija kļūdu un neveiksmu pilns. Mana dzīve nekad nav bijusi tā vieglākā. Tapēc es no tās bēgu.

Hey, kā jau jūs redzat es sākšu jaunu stāstu, bet tas nenozīmē, ka pametīšu citus stāstus kurus rakstu. Lai vai kā šis stāsts būs mazliet līdzīgs manam instagram stāstam, ko kādreiz rakstiju "Vilka aicinājums" taču to stāstu es vairs neturpināšu.
Ļoti ceru, ka jums patiks šis stāsts.

~Mopsīts.😜