NEW STORY. 06.06.2012

Chapter 1.

Flashback.

6.jūnijs, 2012.gads. Tā bija saulaina un silta vasaras diena. Šai dienai vajadzēja būt labākajai mūžā. Katras meitenes sapnis ietērpties baltā kleitā un doties pie altāra. Visam bija jābūt kā sapnī bet nekā tāda. Pavērās durvis un skanot pavadījumam devos uz altāru. Kur man pretī stāvēja vienīgais cilvēks manā dzīvē un cilvēks ko es visvairāk mīlēju. Saskatījāmies un pasmaidījām viens otram. Mācītājs iesāka runu.

- Pirms savienojam šo jauno cilvēku laulību saites vai kādam ir iebildumi pret šo laulību?

-Nu ja nevienam nav nekas iebilstams tad sāksim.

-Vai tu Kerolaina Andersone ņem šo jauno cilvēku Luisu Tomlinsonu par savu likumīgo vīru, un mīlesi gan priekos, gan bēdās?

-Jā.

-Vai tu Luiss ņem šo jauno dāmu Kerolainu Andersoni par savu likumīgo sievu, un mīlesi gan priekos, gan bēdās?

- ... /Luisa atbilde vilcinājās dažas sekundes/

-Luiss viss kārtībā? /Viņš pamāja tikai ar galvu/

Kad gribēja beidzot ko sacīt atvērās baznīcas durvis. Visi pievērsās uz to pusi. Durvju ailē bija nostājusies meitene man vecuma iespējams.

-Jūs neprecēsieties, mīļais tu to nenodarīsi savam bērnam, viņš nevar augt bez tēva.

Visur zālē bija dzirdamas balsis ko čukstam un pat nopūšamies. Pageiezu skatienu pret Louisu. Viņš stāvēja nekustīgi un tas skatiens likās nožēlas pilns bet tai pašā laikā arī nesaprašanas jautājumu pilns. Šajā brīdī visi mani sapņi un dzīve sagrupa putekļos. Likās ka esmu mirusi.

-To es no tevis negaidīju Tomlinson.

Nometu puķes turpat priekšā. Pagriezos un skrēju uz izeju. Vienalga kur ka tikai prom. Šo dienu atcerēšos mūžam, tā bija nolādēta.

Flashback end.

Pēc 3 gadiem. 27.maijs 2015.gads.

Mani pamodināja saules stari kas iesīdēja manā istabā. Izdarìju visu rīta rutīnu un devos pie datora apskatīt vai nav atnācis e-pasts no iespējamās prakses vietas. Yes yes viņi uzņēma mani. Esmu atradusi prakses vietu. Man jāsāk pēc pāris dienām. Nomierinājos un izgāju pastaigā. Manas domas atkal aizklìda pie notikumiem pirms trim gadiem. Tas viss notika tepat šajā pilsētā, dīvaini bet esmu te palikusi jo esmu to aizmirsusi bet pēdējā laikā atkal uznāk atmiņas.

05.06.15.

Man bija jabūt praksē pēc 30 minūtēm. Atmiņas kas notika šajā dienā un rīt netraucēja. Izgāju no mājas. Modes studija nu gan bija liela. Piegāju pie adminstratores un pajautāju ko vēlējos uzzināt. Braucu ar liftu uz 10.stāvu.

-Sveika tu drošvien esi Kerolaina?

-Jā.

-Nāc jau gaidījam tevi. Nu esat visas trīs. Odrij tavs kabinets būs vienu stăvu augstāk, sastrādāsies kopā ar vienu no mūsu specialistiem.

-Labi.

- Kerolain, Isabella jums kabinets būs blakus un arī kopā strādāsiet ar specialistu.

-Labi.

Devos aiz otras meitenes uz blakus kabinetu. Skats pa logu bija tik aburošs. Ienāca pie mums kāds.