Life isn't a nightmare

2.2.

-Neuztraucies, Al. Nevienam pat neienāks prātā doma, ka to varēju izdarīt es: nabaga cilvēciņš bez spējām,- noteicu, pašpārliecināti.

-Diān, tu spēlējies ar uguni. Viņi taču zina, ka tu biji ar viņiem, pie tam -  savāca tikai tevi. Tu domā, ka viņi tiešām ir tik stulbi, lai nesaprastu to visu?- viņa jautāja.

-Nevajag jau novērtēt viņus tik augstu. Galu galā, viņi ir tikai vilkači. Kā arī, runājot par to, ka tikai mani paņēma sev līdzi, tam ir labs paskaidrojums - es vienīgā nebiju vilkace, kas nozīmē, ka mani var pārvērst par tādu,- paskaidroju māsai.

-Tu esi pārliecināta, ka gan Niks, gan Lija nomira? Tu taču atceries, ka viņi abi ir vilkači un ir ātri. Mierīgi varēja aizmukt, pirms māja sadeg.-

-Protams, ka esmu pārliecināta! Pie tam, Lijai tika iešauta inde, kas nozīmē, ka viņa gandrīz uzreiz nomira. Varu derēt, ka viņiem tur uz vietas nekur nebija feju asinis, un, pat ja bija, Niks taču nezināja, ka tās der kā pretinde,- pārliecinoši noteicu.

-Pretinde bija feju asinis? Tu joko, Diān?- Aleksandra iesmējās un nopūtās.

-Kas ir? Jā, feju asinis. Kas par to?- jautāju nesaprašanā.

-Izskatās, ka tu nemaz neko nezini par savu ienaidnieci, māšel. Bet nu labi, ļaušu tev pašai uzzināt, kas nav kārtībā ar šo visu,- viņa noteica un pagriezās, lai ietu prom.

-Par ko tu runā? PASKAIDRO!?- iebļāvos, taču Aleksandra izlikās, ka nedzird to un mierīgi aizgāja projām.

Tajā pašā brīdi kaut kur citur

-Viņai tiešām viss būs labi?- puisis jautāja jau kuro reizi.

-Protams, ka būs.  Mums ļoti paveicās, ka tie, kuri uzbruka, nezināja meitenes mazo noslēpumu,- vīrietis, kurš stāvēja blakus gultai, noteica un pasmaidīja.

Gultā gulēja meitene. Viņa bija nedaudz apdegusi, taču kopumā bija vesela. Vienīgi uz kakla bija neliels plāksteris, tieši tajā vietā, kur pirms dažām minūtēm vēl bija šautriņa ar indi.

-Nik, ar viņu viss būs labi. Tagad ej, tev pašam arī vajag atpūsties,- vīrietis noteica, paskatoties uz dēlu.

-Tēt, es obligāti atradīšu tos neliešus, kuri gribēja mūs nogalināt un..- zēns jau gribēja sākt draudēt, bet viņu apturēja.

-Neuztraucies, Nik, ES viņus atradīšu un sodīšu par to, ka gribēja nogalināt manu ģimeni. Tev nav ne par ko jāuztraucas, ej atpūties. Šeit jums neviens neko neizdarīs, tāpēc vari būt mierīgs,- noteica Olivers, Nika tēvs.

-Ak jā, tēt, mēs nebijām divatā. Mājā, kopā ar mums, atradās vēl viena meitene, Lijas draudzene. Es tikai neatceros, kā viņu sauc,- Niks pateica.

-..D-diāna.. Viņu sauc Diāna,- pēkšņi ierunājās meitene, kura tikko vēl gulēja. Pateikusi to, viņa sāka klepot.

-Ak, mīļā, nepūlies. Jums ABIEM vajag atpūsties. Parūpēšos par to, lai neviens jūs netraucē, bet tagad marš gulēt!- Olivers mīļi pavēlēja un izgāja no istabas. 

Tiklīdz vīrietis izgāja no istabas, Niks metās pie Lijas. Viņš neko neteica, tikai klusējot apskāva meiteni un pie sevis pateicās visiem svētajiem, ka ienaidnieki nezināja par feju asinīm, kas plūda meitenē.

Puisis pasmaidīja, sajutis, ka meitene atbild apskāvienam, diezgan vāji gan. Tomēr, zinot, ko viņa šodien pārdzīvoja, tas ir diezgan normāli.

Nikam par mata tiesu izdevās izglābties no degošās mājas, izglābjot arī Liju. Kad Lijas draudzeni izveda no mājas tie vīrieši, Niks saprata, ka tūlīt kaut kas notiks ar pašu māju, jo savādāk kāds jau būtu iekšā un censtos viņus nogalināt. 

Kā jau bija paredzēts, pēc sekundes māja aizdegās, un Niks, pacēlis Liju uz rokām, devās uz  izeju. Pa to laiku māja jau dega pilnā sparā, tādējādi padarot visu vēl nedrošāku. Kad zēns jau bija pie durvīm, no griestiem pēkšņi atlūza daži dēļi, kas krita tieši viņiem virsū. 

Paldies Dievam, Niks paspēja paskriet nedaudz nostāk, dēļiem skarot vien Nika muguru. Tomēr ar to bija pietiekoši, lai rokas zaudētu spēku un nomestu Liju uz grīdas, un pats nokristu uz ceļiem. 

Nākamajā sekundē no griestiem sāka krist nākamie dēļi, neticami precīzi trāpot meitenei. 

Redzot, kā meitenes ķermeni sāk pārklāt liesmas, Niks sakopoja visus savus spēkus. Viņš nometa visus dēļus nost no meitenes un atkal pacēla viņu uz rokām, šoreiz paspējot iznest ārā no mājas. 

Pēc brīža māja uzsprāga. 

Niks noskatījās, kā māja deg, līdz arī pats zaudēja samaņu.