Kārtējais atjauninājums par to, kas notiek ar tiem stāstiem, ko jūs pašlaik neredzat.
Viens ir pabeigts, divi vēl tapšanas procesā, turklāt vienam no tiem top turpinājums. Vēl seši citi ir kādā no gatavošanas publicēšanai pakāpēm. Apmēram tāda situācija bija pirms gandrīz mēneša. Tagad lietas mazliet pamainījušās.
No tiem stāstiem, ko rakstīju, viens ir gatavs publicēšanai, otrs kustās uz priekšu ļoti lēni, bet vēl par diviem man nav ne jausmas, kas tur notiek. Un pievienojies vēl viens stāsts, kas radās, jo man pirms pāris dienām uznāca dīvaina iedvesma. Tas ir garš stāsts, šeit nepietiks vietas.
No tiem, kas labošanā – jā, tie divi lēnām top, plus, tiem pievienojies vēl viens.
Vai kāds vēl atcerās "Ieslodzījumā"? Tas bija pirmais no maniem stāstiem, kas bija gandrīz lasāms. Vairs neatceros, kas tieši man tur nepatika, bet es stāsta vidū izlēmu to pārrakstīt. Un tad sākās... Tas stāsts kļuva par manu lielāko dzīves bojātāju, no kā es nekādu nevarēju tikt vaļā. Sliktākais mirklis bija tad, kad es, nakts vidū pamostoties, sapratu, ka man jau murgos rādās tas stāsts. Pēc 4 šī stāsta mēģinājumiem es padevos.
Nezinu, kura no izkritušajām skrūvītēm man galvā lika to darīt, bet es nesen izdomāju pārlasīt vienu no šiem mēģinājumiem. Un sapratu, ka, ja pēc diviem ar pusi gadiem stāsts liekas gana labs, lai sanāktu kaut kas jēdzīgs, ir jāmēģina.
Tāpēc, jā, kaut kad jūs varat gaidīt arī kārtējo versiju stāstam "Ieslodzījumā". Atkal. Ak vai.
Šis laikam arī viss.
Un, jā, es zinu, ka man nevajadzētu vienlaikus rakstīt deviņus stāstus, zinu. Būtu labi, ja kāds varētu ar malkas pagali man padraudēt lai to nedaru, jo man nesanāk :D
@RenaateM