Esmu deviņpadsmit gadus veca ( jauna?!) studente, kurai vienmēr bijis vieglāk izteikt savas domas  tieši tās uzrakstot. Jā, nekur neesmu mācījusies, kā pareizi to darīt, bet izmantoju stāstā savas emocijas, idejas, kuras apslēptas prāta visdziļākajā nostūrī, un fantāziju. Tik vienkārši, bet tai pat laikā tik interesanti. Es rakstu sevis dēļ, jo tā ir visvieglāk atbrīvot savu prātu no nevajadzīgām lietām un baudīt mirkli. 
Esmu priecīga par Jūsu atsaucību, komentāriem, labiem un sliktiem, laiku, kuru pavadāt lasot manu stāstu. Man tas daudz nozīmē. Paldies, ka esat!
Ar prieku, mīlestību un mērķtiecību pretī lieliem darbiem,
Jūsu Neprātīgā.