Ir pagājis laiks kopš mūsu pēdējās tikšanās
Vai tā bija sapnī vai šeit?
Pateikt es nevaru pat ja vēlos tik ļoti,
Jo nespēju atšķirt sapni no reālā.
Tu pazudi kā vilnis plašajā jūrā.
Tu pazudi kā smilts grauds tuksnesī.
Un es vairs nespēju pateikt,
Vai Tu biji īsts vai tikai nosapņots.
Pagāja gadi, es aizmirsu Tevi.
Es aizmirsu sapņus un reālo.
Uzsāku dzīvi ar tukšumu sirdī,
Tukšumu, kuru aizpildīt spēji tikai Tu.
Skrienot caur ļaužu pilno pilsētu,
Es ieraudzīju kādu tik tālu starp citiem
Un mani pārņēma tik ļoti dīvainā sajūta
Déjà vu...
Un izlido atmiņas kā visraibākie taureņi,
Un izlido jūtas, kas kādreiz mūs saistīja
Un es skrienu, skrienu, skrienu pretī Tev,
Bet tikai mirklis un Tevis starp pūli vairs nav.
Tevis nav nekur, ne šeit, ne tur.
Un skrienot panikā es saprotu, ka
Viss, kas agrāk bija, nekad neeksistēja
Tu biji sapnis, sapnis bez laimīgām beigām.
Un es kliedzu noraujot balsi.
Un es kliedzu sabrūkot ceļos:
"Nevēlos es izjust šo sajūtu!
Nevēlos es izjust déjà vu!!!!!!!"
