Viņa roka sildīja manu. Tā bija pārklāta ar asinīm, bet tomēr mani aicināja doties līdzi. Uz kurieni es nezinu, bet galvenais, ka esam kopā pasaulē, kur nav neviena cita tikai mēs divi. Mēs skrējām pa mežu un nonācām pie vecām sliedēm. Turpinājām ceļu pa to. Šis dzelzceļš veda uz nekurieni. Mūsu acis satikās un asaras lēnām tecēja pār vaigiem. Kas tās bija par emocijām es arī nezinu. Negribu domāt ar galvu, bet ar sirdi. Ejot jutu kā mati plīvo vējā, bet viņa roka vēljoprojām tur manējo. Es dzirdēju kā viņš man kautko saka, bet es neko nesapratu. Manas acis palika miglainas. Galvu pārņēma reibonis. Es pamodos, bet ne viņam blakus. Apkārt man bija daudz ziedi. Ziedi bija ļoti daudz. Laikam atrados dārzā. Atradu augļu kokus. Man tik ļoti gribējās ēst, ka nevilcinājos kādu augli notiesāt. Tas bija tik sulīgs.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Tur netālu bija dzirdams strautiņš. Es pie tā piegāju. Man pretī skatījās meitene baltā kleitā. Viņas matu cirtas bija melnas, bet galvā ziedu vainags. Tur bija kā debesīs, bet kur bija viņš? Kur vispār biju es? Man viņš ir jāatrod un jāpsaka, ka karš ir beidzies! Es skrēju cauri dārzam, bet izeju nezināju. Pēc kāda laika atradu arku un izgāju cauri tai. Ārpus dārza viss bija daudz savādāks. Debesis nebija koši zilas, bet pelēcīgas. Koku lapas nebija mīkstas, bet sakaltušas. Mākoņi, tie vairs nebija pūkainas aitiņas, bet gan melni mošķi. Drīz arī sāka pilēt lietus lāses, tāpēc ieskrēju mežā. Tur bija spokaina taciņa. Es skrēju, klupu un raudāju.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Saucu viņa vārdu, bet nekur nebija citas dzīvas dvēseles. Mani ceļi bija noskrāpēti. Es biju izmirkusi gan no lietus, gan no asarām. Kad kājas vairs nebija spējīgas doties uz priekšu, apsēdos uz koka celma. Es kliedzu sāpēs, bet mani vēljoprojām neviens nedzirdēja. Man bija auksti, bet nebija neviena, kurš mani sasildītu. Taču pēc brīža dzirdēju lapu čaboņu. Kāds ar lēniem soļiem man tuvojās.
