Projekts ''HVM''

3.

''Kā tu varēji ?'' Denijs man jautāja .

''Man nebija izvēles , mums kaut kas bija jādara! Es par jums atbildu , un mums mācīja , ja kāds cilvēks tiek inficēts , to jānogalina . . '' sariešoties asarām , pieliecos pie nu jau mirušās Anabellas .

''Kādā sakarā tu mūs vispār uz šejieni vedi , ja zināji , ka tā notiks ? Tu esi riktīga cirve , '' Tīna piebalsoja Denijam .

Anabellu inficēja . Mēs pētījām šahtu , un es nespēju viņai palīdzēt . Tagad es esmu melnā avs , jo nogalināju savu bērnības draudzeni . Man pašai ir smagi , taču šī nav īstā vieta , kur izplūst asarās . Mēs esam 10 kilometrus no mājām , mežā , ārā ir tumšs .Te klaiņo kanibāliski radījumi . Īstam komplektam pietrūktu mana bimbāšana .

''Ej ellē . '' savācu savas mantas un devos dziļāk mežā , atstādama tos tirliņus aizmugurē . Tāpat viņiem nebūtu nekādu cerību. Nāksies tipināt man pakaļ .

''Pagaidi.'' Denijs izņēma no kabatas lukturīti . '' Mēs ejam ar tevi,'' viņš turpināja . Es stāvot ar muguru pret viņiem. zināju , ka Tīna raida man iznīcinošu skatienu un Denijam rāda zīmes , lai tas beidz muldēt . Toms joprojām stāvēja , un burtiski blenza uz koku , un pēc sekundes simtdaļas nokliedzās :

''Bēgam!!'' No koku galotnēm noleca zombiju bars un sāka mums skriet pakaļ . Filmās tas izskatītos komiski . Bet , te nav filma . Es skrienot izņēmu ieroci un aizlecu aiz kāda milzīga celma . Denijs un Tīna skrēja man pakaļ , bet Toms atdalījās no mūsu bara un devās uz citu pusi . Pa šo laiku paspēju pārlādēt ieroci un mērķtiecīgi tēmēju kādam zombijam starp acīm .

Atskanēja šāviens . Toms , Denijs un Tīna salēcās, bet es smagi elpojot nolaidu ieroci .

Arī zombiji neizskatījās diez ko mierīgi . Tie uz brīdi apstājās , un lūrēja uz mirušo , nu jau mirušo zombiju . Tikmēr mēs varējām aizbēgt, jo patiesībā , šie radījumi bija mazliet bremzēti . Viņi tā kā aizsapņojās . Un tieši tas ļāva izmanot situāciju . Pamāju pārējiem , lai skrien šurp un kopīgi ieskrējām tālāk biezajā tumsā .