5.

66 11 3
                                    

Pamodos . Visapkārt tumsa . Centos piecelties , taču aprāvos momentā , kad sapratu , ka esmu piesaitēta pie neērta krēsla .

'' Ideāli . '' Nomurmināju . 

'' Vienkārši perfekti , '' turpināju monologu . Kādu pusstundu nosēdējusi bezdarbībā un blenzdama uz grīdu , dzirdēju balsis .

'' Ievediet mani pie Džeinas , '' balss sacīja otrpus sienai . Balss likās savādi pazīstama , taču nespēju saprast , kas runā.

'' Tūlīt tiks darīts .'' sacīja cita balss . Atvērās kaut kas līdzīgs durvīm , pa tām ienāca garš tēls , seju neredzēju . 

'' Pie velna , ko jums vajag no MANIS ? '' Centos sakoncentrēt redzi uz vietu , kur bija jābūt cilvēka sejai.

Šis kāds neatbildēja , paņēma krēslu , ieslēdza gaismu un apsēdās man pretī .

'' Tom ! '' Aiz laimes iekliedzos .

'' Klusu , viņi var sadzirdēt , '' puisis atbildēja .

'' Kur pārējie ? Kā tu te nokļuvi ? Kāpēc tu te esi ? '' Jautājumi nāca no mutes viens pēc otra .

'' Nomierinies , no sākuma mums jātiek prom , ja netiksim , abi mirsim šeit . '' Toms sacīja .

Bez vilcināšanās viņš no kabatas izvilka nazi un pārgrieza saites , kuras man jau berza rokas un kājas.

'' Paldies . Ko tagad ? '' Intereses pēc pajautāju . Toms izņēma ieroci no kabatas un iedeva man .

'' Tavs ierocis ir pie viņiem , tāpēc ņem šo , man ir vēl divi somā . ''  Neko neatbildēju un piecēlos .

'' Au . . '' man iesāpējās plecs . Bet , prom jātiek , tāpēc kustējāmies vien uz priekšu . Vienā rokā jau paņēmu ieroci un lēnām vērām vaļā durvis , kas , jā , izrādās , bija durvis . 

Automātiski mērķēju uz sargiem un iešāvu visiem trim sargiem kājās . Sāpēs kliegdami , sargi nokrita un nekustējās , bet vaidēja . Skrējām uz priekšu , cik nu es ātri to varēju . Bija jāskrien pa ļoti garu gaiteni , pa ceļam pagriežoties te pa labi , te pa kreisi . 

'' Durvis , '' es pamāju . Sākām skriet tur . Es paklupu un nokritu , atslēdzos .

Kad atjēdzos , mēs ar Tomu jau sēdējām pie upes .

'' Paaaag , koa ? Kā mēs te nonācām ? '' Sašķobīju seju dīvainā grimasē .

'' Es tevi atnesu , '' Toms pasmīnēja un iedeva man tēju .

'' Paldies . '' Pasmaidīju .

.

.

.

.

P.S. Tie, kas vēl šito lasa , atvainojiet , man nebija laika rakstīt . Cerams, ka piedosiet . o;  Nākamās daļas centīšos likt katru dienu . (:

- Paula .




Vous avez atteint le dernier des chapitres publiés.

⏰ Dernière mise à jour : Jan 16, 2016 ⏰

Ajoutez cette histoire à votre Bibliothèque pour être informé des nouveaux chapitres !

Projekts ''HVM''Où les histoires vivent. Découvrez maintenant