We Can't Be A Thing!

2. Es vienkārši negribu, lai tev pēc tam sāp.

- Atā. Tiekamies rīt skolā. - teicu uzsmaidot Skotam.
- Atā. - viņš atsmaidīja man pretī un pagriezās, lai ietu prom. Arī es pagriezos un iegāju treptelpā. Uzgāju augšā, ātri paēdu un sāku mācīties. Biju tikko kā beigusi pildīt matemātiku, kad mans telefons sāka zvanīt. Piecēlos no galda un aizgāju līdz gultai, kur stāvēja telefons. Paņēmu rokās telefonu un redzēju, ka zvanītājs ir neviens cits kā Madija.
- Jā? Ko vēlies? - jautāju pieliekot telefonu pie auss.
- Tu esi mājās? - draudzene jautāja uzreiz kā apklusu.
- Jap. Gribi zināt kā gāja ar Skotu? - jautāju un iesmējos.
- Kā tu uzminēji? - Madija jautāja un arī iesmējās.
- Esmu gaišreģe. - teicu un iegūlos gultā.
- Noticēju. Bet jā kā gāja? - viņa jautāja un viņas balsī ļoti labi varēja dzirdēt ziņkārību.
- Labi. Sarunājām arī sestdien iziet ārā. Sestdien iesim uz kino. - noteicu un gaidīju draudzenes reakciju.
- Tad jau jums būs jāsēž pēdējā rindā. - viņa teica un jau atkal iesmējās.
- Noteikti! Mums filma noteikti neinteresēs un mēs pat sāksim rīvēt vafeles! - sarkastiski noteicu un Madija sāka smieties.
- Nebūtu jau slikti. - Madija teica, kad beidza smieties.
- Losene! Ir vēl kāds iemesls, kāpēc tu man zvanīji? Ja nē, tad es eju un turpinu mācīties. - teicu un piecēlos no gultas.
- Amm... nē. Tas bija viss, par ko gribēju runāt. Atā. Tiekamies rīt skolā! - viņa visu ātri nobēra un nometa.
- Jā, labi. Čau! - noteicu pati sev un piesēdos atpakaļ pie rakstāmgalda. Izpildīju visus mājasdarbus un tad kāds zvanīja pie durvīm. Piecēlos no gultas, kurā gulēju un gāju atvērt durvis. Tas kurš iztraucēja man skatīties TV bija neviens cits, kā Meisons.
- Allisona Tompsone klausās, ko jūs, Meison Benks gribat teikt. - teicu atverot durvis.
- Drīkstu ienākt? - viņš jautāja ieskatoties manās acīs.
- Droši. - pagāju malā no durvīm un puisis iesoļoja iekšā. Kamēr es slēdzu ciet durvis, Meisons jau bija paspējis novilkt apavus.

- Ko gribēji? - jautāju, kad iegāju istabā un apgūlos gultā.

- Neko. Tikai gribēju paprasīt, kā gāja ar Skotu? - viņš jautāja un apgūlās man blakus.

- Labi. Sarunājām sestdien iet ārā un tad arī iesim uz kino. Madija jau teica, ka mums jāsēž pēdējā rindā un jārīvē vafeles. - teicu un iesmējos.

- Pamēģiniet tikai kaut ko tādu izdarīt! Abus nolamāšu no galvas līdz kājām! - Meisons teica un viņa balsī varēja dzirdēt dusmas.

- Es tak netaisos kaut ko tādu darīt. Man smadzenes ir vietā. Kāpēc tu tik ļoti negribi, lai es tiekos ar Skotu? - jautāju un paskatījos uz draugu.

- Tad labi, jo, ja tu kaut ko tādu izdarītu, es ar tevi nerunātu nekad, nekad. Es tev jau pa dienu teicu, ka es negribu, lai tev sāp, ja izrādīsies, ka viņš tevi izmanto. Man jau pietika, ka es redzēju, kā tu pārdzīvoji pēc tam, kad Liams tevi krāpa. Es negribu lai tu kam tādam vēlreiz ej cauri. - Meisons visu noteica skatoties uz mani un beigās mani samīļoja un nelaida vaļā.

- Viss būs labi. Tev uz to nebūs jānoskatās, jo es nedomāju, ka man ar Skotu kaut kas vispār būs.- teicu arī apķerot puisi. Tā mēs turpinājām runāt par vis kaut ko līdz pat 11 vakarā, kad Meisons izdomāja braukt mājās.