Dzīve Pēc Komas

One

* Stāstītāja skata punkts.*

Selēna guļ savā gultā , nekustīga , bāla un iesprostota savā prātā.
Viņai blakus pie gultas uz sola sēž zēns kuru viņa nemaz nepazīst , viņš tura meitenes roku un skatās uz viņu ar mīlestības pilnām acīm.
Selēna komā ir jau divus gadus. Meitenes tēvs ir atmetis cerības , ka viņa izies no komas , tapēc beidzot ir nolēmis viņu atlaist , atlaist pa visam. Rīt ir meitenes astoņpadsmitā dzimšanas diena , un diena kad viņu atslēgs no visiem aparātiem ,kas viņu tur pie dzīvības....
Līdz traģēdījai Selēnai bija vis. Mīļotais puisis , labākie draugi no bērnības , dvīņu māsa , mīļoš tēvs un citi radinieki.
Viņa tiecās pretīm saviem sapņiem. Darīja to kas viņai bija svarīgs un tuvs.
Bet kas viņai ir tagat? -Protams , ka nekas. Viņa ir vienkārši iesprostota savā prātā. Viņas ķermenis ir dzīvs un nekustīgs , bet viņas dvēsele ir pazaudēta starp milijardiem citu dvēseļu.

Zēns vēl joprojām sēdēja meitenes palātā un skatījas uz viņas. Viņš vējās , lai viņa paliek , paliek ar viņu.

"Paliec ar manīm. Dzirdi Selēna? Paliec!"- teica zēns un vel stiprāk saspieda meitenes roku.

Aparāti kas bija pielikti pie meitenes sāka pīkstēt. Zēns gaismas ātrumā piecēlās no krēsla un devās ārstu meklējumos. Viņš nezināja , kas notika. Viņam bij bail. Bail , ka viņš pazaudēs viņu.
Zēns uzreiz atrada ārstus un pastāstījis situācīju kopā ar viņiem skrēja līdz meitenes palātai.
Ārsti ieskrēja meitenes palātā un uzreiz sāka ap viņu ņemties.
Zēnam nebija ļauts ieejiet tagat meitenes palātā , tapēc viņš palika slimnīcas koridorī. Un nezinādams kur likties visu laiku staigāja šurpu turpu.

Pusstunda , stunda , divas , trīs , četras , bet no ārstiem vēl nav ne ziņas. Ārsti visu laiku skraida šurpu turpu , bet neviens no viņiem neapstājas un nepasaka , ka vis ir slikti vai labi.
Selēnas māsa Sema , tēvs Luis , labākā draudzene Esmeralda , labākais draugs Kastiels un nepazīstamais puisis. Viņi visi sēž koridorī , viņus moka neziņa par meitenes stāvokli , viņi visi grib , lai Selēna dzīvo , dzīvo , jo ir vajadzīga viņiem visiem.

No operācīju zāles izskrien ārsts un piejiet pie meitenes tēva.

"Ronaldo kungs , mums ir labas ziņas."-teica ārsts kura seju rotāja smaids.

"Kādas?"- Ronaldo kungs jautāja , paceļot savas nogurušās acis no zemes un palūkojoties uz ārstu.

"Jūsu meitas operācīja ir noritējusi veiksmīgi , mēs viņai veicām Sirds operācīju. Un pavisam drīz viņai ir jāatmostas."-noteica ārsts un atstājot visus Selēnas tuviniekus turpat koridorī aizgāja prom.