Kādēļ man šis viss ir jācieš?!! Vienmēr kā visu laiku kautkam jānotiek ir. Nu kādēļ es. Domās uzdevu sev daudz dažādus jautājumus. Līdz mani iztraucēja durvju klauvējieni.
Sofa-Megij? Atvērsi?! Lūdzu!
Noslaucīju asaras un atvēru meitenei durvis.
Es-Ja?
Sofa-Kas noticos? Kas pludmalē notika?
Es-Nekas īpaš!
Sofa-Megij!... tu vari uz mani paļaities!
Es-es..ta ir... tas ir mans iepriekšējais puisis!
Sofa-Ko?!
Es-Un es nevaru vēl to aptvert!..Ka man tagat viņu būs jāpacieš pēc visa tā kā viņš mank sāpiāja!
Sofa-Piedod! Meguc ja es to zinātu..
Es-Tev nav jāatvainonas par to!
Es speciāli meitenei neteicu par skūpstu nevēlējos lai meitene ir bēdīga.
Sofa-Ja vēlies tad mēs varam braukt!
Es-Nē paliec! Tu esi mana labākā draudzene! Nebrauc prom! Mēs šeit galu galā atbraucām atpūsties un izspriecāties nevis te raudāt pa sīkumiem!
Sofa-Paldies! Tas man daudzko nozīmē!
Es-Nav par ko!
×☁×
Sofa-Meguc padosi man lūdzu spageti paciņu-meitene taisot vakariņas jautāja.
Es-Protams!☺ jzsmaidot meitenei noteicu un padevu spageti.
Sofa-Tu esi labākā!
Es-Tu arī!Paldies ka tu man esi! Ka esi tik uzticīga!
Sofa-Tas pateicoties tev!
Jauns sviests klāt! Atvainojos par šo murgu un īso daļu! Vēlējos uzrakstīt daļu priekš jums bet iedvesmas nebija! Centīšos uzrakstīt nākamo garāku!
ESTÁS LEYENDO
Tu.un.Es { LABOŠANĀ}
RomanceMegija ir parasta meitene,kura ir kopā ar savu puisi Markusu kurš diemžēl krāpa viņu. Meitene uzzinot par to aizbauc uz neilgu laiku uz rančo,kur satiek savus vecos uzticamos draugus un vienu no viņiem kuru ilgi nav redzējusi. Viņi satuvinas vairāk...
