2.Nodaļa

97 14 0
                                    

Sanita atvēra acis un paskatījās uz Mariku. Tā kā vienmēr gulēja blakus jau pamodusies un kaut ko veidoja telefonā.
-Beidzot tu pamodies. Ir jau deviņiem pāri-Marika noteica, ieraugot pamodušos Sanitu.
Sanita pasmaidīja, paņēma telefonu un apskatījās cik pulkstens- 9:24. Tik tiešām, laiks celties, ja meitenes grib laicīgi izbraukt.
Viņas piecēlās, saģērbās un aizgāja uz veikalu pēc saldētās picas. Atnākdamas mājās, Marika kā vienmēr to sagrieza, bet Sanita ielika krāsnī un pieskatīja, jo to uzticēt Marikai nebūtu tā labākā doma, jo reiz viņa piededzināja auzas, tās pat negatavojot (es nopietni). Bet tas jau ir cits stāsts.
Paēdušas meitenes uzkrāsojās, paņēma visas mantas jeb čemodānus un gāja uz mašīnu.
-Tā, cerams neko neaizmirsām-Marika sacija atskatoties uz dzīvokļa logu.
-Cerams-Sanita sacīja likdama čemodānus bagāžniekā.
-Ķer!-Sanita iesaucās un pameta Marikai mašīnas atslēgas.
-Oo, es pie stūres?-Marika pasmaidīja un paskatījās uz Sanitu ar laimpilnu skatienu.
-Aha-Sanita noteica un apsēdās blakus sēdeklī.
Pēc dažu stundu braukšanas viņas apstājās degvielas uzpildes stacijā, jo abām meitenēm viss jau bija notirpis.
-Man tikai liekas vai te izkāpjot gaiss liekas svaigāks, nekā mašīnā?-Marika domīgi noteica, kad viņas izkāpa ārā no mašīnas.
-Domāju gan, mēs pieveipojām visu mašīnu ar dūmiem, kondicionieris pat nepalīdzēja-Sanita iesmējās un gāja uz veikalu, kas atradās blakus degvielas uzpildes stacijai.

Jamuses 16+Nơi câu chuyện tồn tại. Hãy khám phá bây giờ