Jamuses 16+

5. Nodaļa

Pēc pusstundas abas Jamuses redzēja tuvojamies kaut kādu wolksvagen otro golfiņu. Kad tas piebrauca tuvāk, viņas saskatīja iekšā 3 puišus. Viens no viņiem bija Rolands,otrs Zeķe (tā bija viņa iesauka) un viens nepazīstams puisis, kas sēdēja pie stūres. Viņi piestāja blakus.
-Ejam?- Sanita mierīgi pajautāja.
-Ejam..-Marika atrauca un abas izskāpa no mašīnas, aizslēdza durvis un uzlika signalizāciju.
-Čāāāāū!-Rolands laimīgs iesaucās kāpdams ārā no mašīnas. Apskāvies ar Mariku viņš atvēra abām meitenēm durvis un pats apsēdās priekšā.
-Čau- abas meitenes kopā noteica.
-Čaau, meičas!- Zeķe iesaucās un iedzēra sidru.
-Čau, čau- šoferis klusi, negribīgi noteica.
-Viņu sauc Antons-Rolands iepazīstināja.
Pēc pusstundas ilgas braukšanas viņi bija klāt. Izkāpdami no mašīnas visi devās uz dzīvokļa mājas pusi. Kad visi bija iegājuši dzīvoklī, Zeķe pavadīja meitenes uz viesistabu, kas atradās uzreiz pa taisni no ieejas. Viņas apsēdās uz dīvāna, kas tur atradās un apskatīja istabu.
-Mums karoče te ir remonts. Mēs viņu ātri pabeigsim un sāksim. Okey?-Zeķe noteica un izņēma cigarešu paciņu-es jums te nolikšu cigaretes- to pateicis viņš izvilka kādas 6 cigaretes un nolika tās uz sekcijas plauktiņa.
-Okey-Marika noteica un paskatījās uz Sanitu.
-Uzpīpējam?- Sanita pateica, kad Zeķe izgāja no istabas. Viņas paņēma katra pa cigaretei un izgāja uz balkona, kas atradās šajā istabā.
Uzpīpēdamas meitenes ienāca atpakaļ istabā un apsēdās uz dīvāna. Viņām bija diez gan garlaicīgi.
-Nafi% braucām, nav ko darīt te.-Marika nopūtās.
-Mjā, tas gan- Sanita atrauca.
-Man vajag uz tualeti-Marika noteica.
Koridorā pie tualetes un vannas istabas durvīm uz grīdas bija otrādi izklātas tapetes, ko puiši apzieda ar līmi. Marika to nepamanīdama mierīgi pārgāja pāri tapetēm, atstājot apavu nospiedumus un iegāja tualetē. Sanita ar Zeķi nespēja noturēt smieklus. Marika iziedama neko nesaprata un atkal pārejot pāri tapetēm aizgāja atpakaļ uz istabu.
-Par ko jūs smējāties?-Marika pajautāja, kad abas meitenes atkal sēdēja istabā uz dīvāna.
-Tu mierīgi pārsoļoji pāri tapetēm ar līmi-Sanita smejoties atbildēja. Marika pasmējās un nosarka.
-Davai, uzraujam zālīti?- iesaucās Zeķe ienākdams istabā.
-Davai-Sanita momentāli atrauca un pieleca kājās, jo vismaz beidzot kāda darbība. Viņi aizgāja uz virtuvi.
-Nu kā mūsu remonts?-Zeķe apmierināts par sevi pajautāja.
-Forši-meitenes kopā pateica, kaut vai izskatījās šausmīgi. Tapetes bija bezgaumīgi bēšā krāsā, kas izskatījās, ka ir jau kādus 5 gadus vecas.
Beidzot ienāca arī Rolands. Viņi sagatavoja kāsīti.
-Rauj iekšā un turi-Rolands teica pasniegdams kāsīti Sanitai. Kad kāsītis bija izpīpēts Rolands pasauca uz balkonu Mariku. Sanita arī gribēja nākt, bet viņai neļāva.
Abi stāvēja pie balkona malas, uzpīpēja un bija neliels klusuma brīdis. Tad pēkšņi Rolands sāka stāstīt par vecajām attiecībām, kas bija starp viņiem pirms 10 mēnešiem. Stāstīja, ka kad nebija kontakta  bieži domāja par Mariku, domāja, kāpēc izšķīrās, ka attiecības bija pārāk straujas. Kamēr Rolands to stāstīja Marika novērsās, jo viss sāka nedaudz migloties, viņa vairs nespēja koncentrēties Rolanda teiktajam, kamēr tas nopietni centās izklāstīt savas jūtas. Pēc mirkļā Marikai viss miglotais skats no balkona bija pārvērties melnā bezdibenī, ar, ik pa brīdim,pavisam baltiem punktiņiem, kam pievienojās ļoti nepatīkama augsta toņa skaņa, kas tā vien gribētu, lai tev sāktu asiņot ausis. Nepatīkamai skaņai pievienojās neskaidra Rolanda balss, kas satraukti sacīja-Tev viss labi? Marika!-
Marika sajuta kā Rolands krata viņas ķermeni, cenšoties viņu dabūt atpakaļ pie samaņas. Nepatīkamā skaņa sāka izgaist un tapa pavisam skaidra Rolanda balss, bet Marika nepievērsa teiktajam uzmanību. Viņa centās saprast kas notika un kā viņa pēkšņi savādā pozā gulēja uz krēsla. Atvērusi acis, viņa nedaudz sabijās, jo miglaini melnajā skatā paliek saredzama Rolanda satrauktā seja tuvplānā.
-Es uz ilgu brīdi atslēdzos?-Marika noteica un sāka smieties par situāciju. Nesaņemdama atbildi, viņa piecēlās, lai normāli apsēstos, jo arvien pulsējoši reibstošā galva sakarīgi nevarēja uztvert ne cita teikto, ne savas domas. Pie sevis Marika pateicās, par šo ķermeņa aizsargmanevru uz nopietnu jūtu atklāšanu, jo savādāk situācija būtu daudz neērtāka.
-Tev slikti?-Rolands uztraukti vaicāja.
-Nē, bet es vēl pasēdēšu.-Marika atrauca. Rolands saprata, ka nav jēga turpināt attiecību skaidrošanu un centās atbalstīt Jamusi. Jamuse jau miga ciet Rolanda apskāvienā, atkal neklausīdamās viņa teiktajā.
-Tu neguli!-šķiet, jau otro reizi Rolands iesaucās. Marika saprata, ka tiešām mieg ciet un redz savādus veidojumus, tāpēc piecēlās un gāja pie otras Jamuses..

__Ja gribi nākošo daļu ātrāk, spied pa zvaigznīti. Tas ir ātri un nesāpīgi, es apsolu.:)___