čats starp diviem svešiniekiem

1.daļa

*Kāda skatapunkts*
Ir pēdējā stunda šodienai. Kad beidzās stunda Kamilla devās ārā no klases gribēju pieiet pie viņas,bet nevarēju saņenties un mani apstādināja Klārks iedodot lapeli ar kaut kādiem numuries.
"Wow..Vecīt tu mani iztraucēji!"Noteicu
"Piedod! Es tik atnesu lapeli ar meiteņu numuriem." Atvainojies un noteica savu sakāmo.
"Ko tu domā darīt vēlāk?"Es prasīju.
"Iet uz maķīti. Tu?" Atbildēja Un atprasīja atpakaļ.
"Nez. Man doma bija aiziet paspēlēt basīti." Atbildēju.
*Kamillas skatapunkts*
Pieejot pie skapīšiem es ieliku grāmatas savā skapītī. Nu ko jādodas uz mājām. Tā aizdomājoties es uzkrēju virsū kadam pie skolas izzejas.
"Atvainojos,es negribēju uzkriet virsū." Atvainojoties teicu.
"Jā,jā tā jau visas mums saka ka negribēja uzkriet virsū. Varēji ko orģenālāku izdomāt." Blondais puisis noteica.
"Tomas neliec viņai vairāk kaunēties." Puisis ar brūnajām acīm teica.
"Labi. Kā vēlies Kristofer."noburkšķināja Tomas.

Vakarā

Izdomāju doties uz maķīti pēc basketbola treniņiem. Ieejot maķītī  man telefons novibrēja. Īzziņa no nezināma nr.

Nezināmais nr:Čaw

Es:Čaw

Nezināmais nr:Ko dari?

Es:Maķītī sēžu. Tu?

Nezināmais nr:Arī maķītī sēžu tikai ar draugu. Kurā tu maķītī sēdi? Un kā tevi sauc?

Es:skaidrs.Rīgas. Un mani sauc Kamilla. Kā tevi sauc?

Nezināmais nr:Kristofers. Atsūtīsi savu bildi?

Es:Nezinu vai laba doma.