×mājās×
Ietinusies pledā ar tējas krūzi rokā esmu iegrimusi datora monitorā. Ziemassvētku lampiņu zilā gaisma izgaismoja manu istabu.
Dzirdēju rosību no pirmā stāva. Pirmā doma bija "Peitone...jau atkal kaut ko gatavo." Pēc tam es dzirdēju meiteni blakus istabā, bet tomēr lejā vēl kāds ir. Man sākās mini panika, bet es norāvu pledu, aizvēru datoru un taisnā ceļā devos lejup pa kāpnēm. Viss stāvs bija piķa melns, tikai no virtuves nāca minimāla gaismas plūsma. Nedaudz pabāzu galvu lai redzētu kas tur notiek. Ieraudzīju atvērtu ledusskapi un vairs neko citu.
"Ko?"~ es nočukstēju.
"Mums ir spagetī?"~ sadzirdēju balsi no tālākā virtuves stūra. Tas man lika salekties un manai sirdij pukstēt straujāk. Bija sajūta itkā tā salauzīs ribas un izleks ārā. Tā nebija Peitones balss un arī ne Spenceras. Tā bija puiša balss. Ne vīrieša, bet puiša turklāt ļoti pazīstama balss. Es stāvēju pie ledusskapja nekustoties. Es neuzdrošnājos ievilkt vai izlaist elpu. Mana roka stiepās līdz ledusskapja durvīm un tad es tās aizcirtu. Uzreiz nokritu uz flīžu grīdas un atspiedos pret sienu.
"Kāpēc tu to izdarīji?"~ puiša balss ierunājās.
"Kas tu esi?"~ es trīcošā bslsī nočukstēju.
"TAILERS, TONTONS ES NEZINU KĀ TU MANI ATCERIES, BET TAILERS!!!"~ puisis pacēla balsi.
Es ātri uzrāvos kājās un uzsitu pa gaismas slēdzi.
"AK DIEVS, TAILER!!"~ es uzlecu virsū resnim.
"Jēzus, ko tu te dari? Kā Lunai? Cik ilgi tu te paliksi? KĀ TU VISPĀR TIKI IEKŠĀ?~ to pasakot es nolecu nost un viegli pagrūdu.
"Izrādās, ka tu tomēr nezini visu. Peitone ir mana māsīca un viņa man stāstīja par savu bff, jeb tevi."~ viņš iesmējās.
Mh...klasika. izguldīju resni viesu guļamistabā un pati aizgāju uz savu istabu skatīties "Netflix". Iegulos gultā un kādas piecas minūtes vienkārši skatījos griestos- domājot par pagātni. Par visu piedzīvoto, par Gabrielu. Man viņa pietrūkst, bet tas bija pēdējais piliens. Ieraugot to ko ieraudzīju es lika visai manai pasaulei sabrukt. Pār manu vaigu notecēja karsta asara. Tā es arī aizmigu- ar visām drēbēm, ar kosmētiku un netīra.
×rīts×
Atvēru acis un sajutu piedegušu vafeļu smaržu. Smaržu?- smaku. Pacēlu galvu, ar pirkstiem izbraucu cauri matiem. Manas acis atdūrās pret manu mīļāko "starbucks" dzērienu un vafelēm. Nebija sadegušas, bet gan perfekti apzeltējušas. Blakus zīmīte- "mēs centrā :) ~Peitone un Resnis."
Ahh... atkal mājas viena. Bez Nikijas un Nika mājās bieži ir klusums. Peitone bieži iet uz fotosesijām un staigā pa veikaliem. Iecēlu klēpī paplāti ar brokstīm un ieslēdzu datoru. "13 reasons why" ir tas ko es varu skatīties vēl un vēl. Bieži vien es vienu sēriju noskatos divas reizies. Šodien viss bija savādāk. Šodien es neskstījos neko atskaitot vecās bildes kopā ar Gabi un Nikušiem. Viss bija tik nolāpīti labi. Šos piecus mēnešus man bija pilnīgi vienalga tagad ir krīzes situācija manā dzīvē.
°°°°°°°°°°°°°°°°°°°
Nākamā no 4☆
YOU ARE READING
"Dzīvot pagātnē"
Random"VIENKĀRŠI AIZMIRSTI PAR MANI!"~ Es iebļāvu Gabrielam tieši sejā. Neko neteikdams viņš pagriezās un aizgāja aiz sevis aizcērtot durvis. Es saļimu tur pat pie durvīm. Viss...viss kas man bija svarīgs man tika atņemts. Es biju prom tikai uz nedēļu. Ti...
