Princese sev

Chapter 1

Pirms trīs nedēļām es biju nometnē. Tā bija kārtējā nometne izlutinātiem bērniem, bet es tur neiederējos. Es neesmu izlutināta, vismaz man tā liekas. Tīrība, disciplīna bija galvenajā vietā, un tikai tad sekoja izklaides un intereses. Kā jau minēju- es tur neiederējos. Mani vecāki ir iedomājušies, ka es būšu tāda pati kā visas citas 21.gadsimta manas vienaudzes. Īsas kleitiņas, kurpes ar augstiem papēžiem, "kroptopi", īsi šortiņi, džinsu bikses ar caurumiem un tādā garā. Nē, tā neesmu es. Es esmu meitene kurai skapis sastāv no rūtainiem krekliem, parastiem legingiem, džinsu biksēm bez caurmiem, džemperiem ar multfilmu varoņiem. Meitene kura ir iestrēgusi grāmatu pasaulē, meitene kuras sapnis ir kļūt par rakstnieci, lai gan nemaz nepadodas rakstīt grāmatas, dzejoļus. Vecāki ir iedomājušies, ka es vēl varu būt tāda kā visas, ka es arī varu satikties ar visiem puišiem kuri paskatās uz mani. Labi, jūs sapratāt. Atgriezīsimies pie nometnes. Kā jau teicu, tur viens no galvenajiem punktiem bija disciplīna, es mētāju akmeņus ezerā. Vienā reizē, kad atvēzējos akmens aizlidoja uz atpakaļu un akemens trāpīja nometnes pārzines kabineta logā. Logs sašķīda vairākos mazos gabaliņos. Mani vecāki to uzzinot ļoti sadusmojās un tagad man ir mājas arests. Katru dienu man ir jāuzkopj māja, pagalms, jātaisa ēst. Tagad es esmu mūsu kalpones vietā, kādreiz tas bija viņas darbs, bet tagad mans. Mājas arests atcelsies tikai tad, kad piekritīšu kļūt par kārtējo meiteni ar īsajiem šortiņiem un "kroptopiem", kārtējo meiteni kuras seja sastāv no tonālā un pūdera biezajām kārtām. Es negribu būt uz žurnāla vākiem, es negribu būt modele. Tādu ir daudz. Pasaulei pietiek modeles, kuras ir samākslotas. Man nav ne perfektais augums, ne perfektais smaids, mana seja nav kā modelēm un pat tonna ar tonālo tur nelīdzēs. Es esmu apmierināta ar sevi, es esmu laimīga, ka esmu tāda, kāda esmu. Es dievinu nepilnības sevī, dievinu savu bērnišķīgo stilu. Kad man paliks 18, es bēgšu prom no Losandželosas cik ātri vien varēšu.
×××××
Es esmu Eleina Van Dūsena, meitene ar nepilnībām, kuras es mīlu. Meitene ar savu viedokli un uztveri par dzīvi. Meitene kuras māte un tēvs (Leverna, Redžinalds) liek mainīt savu būtību. Savu dzīvi. Savas domas. Visu. Es esmu meitene, kura tikai vēlas būt viņa pati. Maniem vecākiem izdevās pārvēst manu māsu, Reju, bet viņiem neizdosies pārvēst mani. Es neesmu lieta lai kādam piederētu un mani varētu kustināt, kā pašam tīk. Es cīnīšos par savu brīvību un izvēles tiesībām. Es esmu princese pati sev un nevienam citam cilvēkam.