Pie durvīm pieklauvēja un tās pavērās, es satrūkos. Pa durvīm ienāca mūķene, viņas skatiens bija ar naidu pilns. "Ir atnākuši aizbildņi, viņi vēlas tevi apskatīt," viņs teica. "Uzposies un nāc," viņa aizvēra durvis. "Šī bija man iespēja tikt atdoptētai un tikt prom no šīs vietas," domāju. Izvilku savu vienīgo kleitu, kas atradās vacā koka skapī, izņēmu no tās kurpes, kuras man atdeva mūķene. Sasukāju matus un sakodu lūpas, lai tām iešķirtu sarkanīgāku nokrāsu. Tad atvēru durvis un mūķene Semlergana mani gaidija, viņas skariens biha diezgan dzēlīgs. Sekoju viņai pa gaiteni, daudzas durvis bija mazliet pavērtas un visas meitenes vēroja mani. Kad nonācām pie atdopcijas zāles, man skudriņas pārskrēja pār muguru. Kādi viņi būs? Vai viņi būs bagāti? Šie divi jautājumi man visu laiku jaucās pa galvu, līdz atvērās lielās koka durvis. Uz zaļajiem mīkstajiem krēsliem sēdēja skaists pāris. Es viņiem uzsmaidiju. Pēc kāda laika, dokomento bija nokārtoti un man lika doties atpakaļ uz savu istabu, lai sakārtotu mantas. Sajutos mazliet neveikli, kad ieraudziju, ka man ir tikai divi bikšu pāri un trīs topiņi, kedas un mugurā esošās drēbes. Kad biju visu salikusi melnā somā, atvēru durvis un devos uz skaistā jauno vecāku pusi. Biju mazliet satraukta. Uzliku uz sejas smaidu un devos uz mašīnu.
Esmu Hermensa Migersena, meitene no bērnu nama.
Šis stāsts būs diezgan līdzīgs @ipasais.pieskariens, ko rakstu IG. Te būs daži notikumi līdzīgi.
Izsakat domas⬇
NELDA💜
ŞİMDİ OKUDUĞUN
ES NEGRIBU TEVĪ IEMĪLĒTIES!
RomantizmStāsts ir par meiteni vārdā Hermensa Migersena. Meitene ir no bērnu nama, viņa ir stipra, bet sirdī viegli ievainojama.
