Mazie stāstiņi vieglākai dzīvei...

Savas iespēju durvis.

Zinu ir pagājis laiks, daudz dzīvē noticis, bet laikam dzīve tomēr kļuvusi svarīgāka par mazu atsauksmi vai iedvesmas graudu internetā. Vienkārši gribās visu vairāk izbaudīt. Tomēr šodien sēžot vienai aukstā pagraba dzīvoklītī Āgenskalnā jeb tautā sauktajā "aķītī" sapratu, ka man beidzot ir ko jums teikt. 

Vai kaut vienu reizi esi dzirdējis frāzi, ka ik dienas paejam garām durvīm ar iespējām, bet esam pārāk iegrimuši sevī, lai tās redzētu? 

Es jums tūlīt salauzīšu šo izteicienu gabalu gabaliņos un parādīšu, ka tās durvis nemaz nav tik grūti ieraudzīt, jo ............  MĒS TĀS VARAM RADĪT PAŠI. 

Tieši tā!

Tautā valda uzskats, ka iespējas saistās ar citiem cilvēkiem un dažādiem ārpasaules piedāvājumiem, kas, protams, ir taisnība, bet lai tu būtu gatavs tās pieņemt un saprast, tev vispirms jāstājas pretī sev un jāizkāpj no savas kastītes. 

(Beidz muldēt un ķeries pie lietas)

nu labi -_-

Tātad kā mēs varam atvērt paši savas durvis?

1. solis  Saproti sevi.

Tas ir sarežģīts un ilgs process, un es zinu, ka to nav iespējams izdarīt gada laikā vai pat divos, tam ir nepieciešams vesels mūžs. Bet šoreiz nedomāju iet tik dziļi. Šeit pietiks, ja spēsi atbildēt uz pāris jautājumiem.

1.Kā tu jūties svešu cilvēku kompānijā?

Pirms pāris gadiem es nevarēju pieiet pie svešinieka un pajautāt ceļu, pirms pāris gadiem, ja tūrists man pajautātu ceļu es sasaltu, skatītos uz viņu ar stiklainām acīm un nosarktu, jo nespētu atcerēties pareizos vārdus. Nē, visdrīzāk es pat necenstos meklēt tos, jo man būtu bail. Bail, ka pateikšu, ko nepareizu, bail, ka izklausīšos pēc muļķes. 

Bet ziniet kāda ir patiesība? 

VIŅIEM VIENALGA, un pat roku žesti un pāris vienkārši vārdi būs pietiekami,  un viņi būs neizsakāmi pateicīgi par to, ka centāties.

Ar to gribu teikt, ka viss nav nemaz tik briesmīgi kā paši esam iedomājušies. 

Mūsu smadzenes ir ļoti interesants orgāns viņam patīk pārspīlēt, jo baiļu rezultātā tās veido sev tādu kā mūri no vārdiem, liekot bailēm iesakņoties dziļāk. Neļauj smadzenēm vaļu.

Kā pārvarēt savas bailes?

Man palīdzēja tāds brīnišķīgs izgudrojums kā brīvprātīgais darbs, jo tur tu nekad nezini, kas notiks un tev jābūt gatavam uz visu un jāspēj reaģēt dažādās dzīves situācijās. Tā teikt, jākļūst par hameleonu, nevis jāpieskaņojas sienai, bet situācijai. 

Ja sākumā kaut kas tāds liekas grūts, paņem līdzi draugu, bet nepierodi pie tā, jo draugs bieži vien aizliedz tev ieraudzīt savu potenciālu, jo ir pie kā pieturēties un vērsties neērtā situācijā. Tā teikt drošības riņķis, bet lai iemācītos peldēt tev tas jāatlaiž. Protams nepārsteidzies, lai nenogrimsti kā Leonardo DiCaprio "Titānikā"

Nesteidzies doties pie nākamā jautājuma, dod laiku, sevis atvēršanai un pielāgošanai dažādām situācijām, jo tikai tā varēsi stabili doties tālāk. Turklāt, es gandrīz 100 % varu apgalvot, ka meklējot sevi tu iegūsi ļoti daudz jaunus draugus, izbaudīsi neskaitāmu emociju gammu un vienkārši lieliski pavadīsi laiku. 

 2. Kas ir tava aizraušanās un lieta, kas patīk?

Vienam varbūt tā ir lasīšana, otram dziedāšana, trešam pasākumu organizēšana nu vai kā manā gadījumā - tā ir fotografēšana, kaut vai tā nav vienīgā lieta, kas aizrauj, vienkārši šī niša man šķita vispieejamākā. 

Pielikums.

Ja tevi ieinteresēja ideja par brīvprātīgo darbu, vislabākais veids kur sākt, ir pilsēta kur dzīvo vai tuvākie novadi, un tici man, kaut kur izskanēs šis vārdu salikums. Ja tomēr pilsētā nekā nav, apskati iespējas Rīgā. Ik pa laikam Facebook tiek ievietoti sludinājumi par brīvprātīgo darbu dažādos pasākumos. Ja arī Sejas grāmata nepalīdz (nemelo man, tie ir meli, tātad pietiekami labi nemeklē) dažādus darbiņus piedāvā mājaslapa www.brivpratigie.lv

2.solis. Izveido savas durvis

Es varētu atstāt šo soli bez apraksta, tiekat paši galā. Es domāju tas visu izsaka, vai ne? Vienkārši paņem durvis - mājas, dzīvokļa vai balkona - ATVER un OPĀ iespēja stāvēs priekšā.  

Man šodien dīvains noskaņojums. Piedošanu.

Tātad, lai izveidotu un atvērtu sev jaunas durvis. Tev ir jābūt pārliecinātam par sevi un par to ko tu dari. Tad ņem savu hobiji un sāc būvēt savu durvju rāmi.

Ko tas nozīmē? 

Manā gadījumā tas nozīmēja, ka kādā vakarā tieši tāpat kā tagad, vienkārši sēžot pie datora un skatoties youtube video,es nonācu dziļi tajā zemē un atradu kādas izlutinātas 14 gadus vecas meitenītes video, kas jūtami bija ieguvusi visu sev dzīvē vēlamo, bet viņa man atvēra acis.

Video viņa stāstīja par veidiem kā nopelnīt naudu 14 gadu vecumā un man pietika ar vienu viņas teikumu. Visvieglākais veids kā nopelnīt ir pielietojot savu hoboiju praksē un BUM man bija ideja.

Jau kādu laiku manā skapī stāvēja laba Nikon kamera, un es to izmantoju vienīgi draugiem un dažādiem ģimenes pasākumiem. Biju to nopirkusi par sevis sapelnītu naudu, jo jau no bērnības man ir paticis iejusties fotogrāfa lomā. 

Un beidzot biju atradusi tai plašāku pielietojumu un iespēju kā sevi attīstīt un pacelt nākamajā līmenī. 

Es ievietoju sludinājumu savā Facebook lapā ar piedāvājumu bildēt pasākumus un citas lietas BEZMAKSAS. Protams, paskaidroju, ka esmu pilnīgs iesācējs un, lai neviens negaida spīdošu sniegumu. (To pieminot tu nolaid sev latiņu zemāk, tādā veidā, kad cilvēks saņem galaproduktu, viņš ir patīkami pārsteigts.) 

Rakstu ievietoju vēlu vakarā un, kad nākamajā rītā ieslēdzu internetu biju šokā. Būtu izkritusi no gultas, ja tā nebūtu tik plaša. 2 cilvēku vietā man uzrakstīja 8 un ne tikai paziņas un draugi, bet arī pilnīgi sveši cilvēki. 

Tagad pirmās fotosesijas ir notikušas un es esmu laimīga, neesmu nopelnījusi neko taustāmu, bet esmu ieguvusi milzīgu pieredzi, kas palīdzēs augt un doties tālāk.

Galvenais ir sākt ar kaut ko mazu un varbūt beigās tas var izaugt pat līdz pelnošai profesijai vai organizācijai. Protams, tas atkarīgs no tā cik vari tam veltīt laiku. 

Ceru, ka šis garais stāsts Jūs iedvesmoja vai atvēra acis.

Veiksmi vēlot,

*LifeIsAStory*