J'ai trouvè

Prologs

Jā, tā esmu es. Reičela Lorensa. Man ir 17 gadi. Es dzīvoju Londonā. Precīzāk, es tur mācos. Attiecībus statuss? Brīva. Nekad neesmu bijusi attiecībās ar kādu. Tieši tā NEKAD. Es zinu man jau ir 17, bet tā ir patiesība.

Īstā dzīvesvieta, kur es pavadīju lielāko savu dzīves daļu, ir Oksforda. Tā atrodas gandrīz 97 km attālumā no Londonas.

Kad man palika 16 gadi es pārvācos uz Londonu, bet tikai es. Mani vecāki? Viņi palika Oksfordā, bet es vēlējos pārvākties uz Londonu, jo man piedāvāja ļoti labu skolu, kurā es biju sapņojusi mācīties kopš 10 gadu vecuma, bet tur tiek tikai augstākie skolēni. Kā tas ir augstākie? Mana ģimene tagad ir ļoti bagāta. Nē, tas nav jāsaprot tā, ka esmu izlutināta.

Īstenībā mana bērnība bija ļoti smaga. Mans tēvs nodzērās, kad man bija 11. Mamma bija nelaimīga, es biju nelaimīga. Kaut gan es nekad neesmu bijusi īpaši laimīga. Es biju gājusi pat pie psihologa, jo vienu brīdi bija smaga depresija, bet tagad tā lielākā vai mazākā mērā ir pārgājusi.

Depresija bija no lielās spriedzes, kas valdīja manī. Esmu pārdzīvojusi naudas trūkumu. Skolā vienmēr esmu tikusi pazemota. Vienmēr es tiku iejaukta tādās situācijās, kurās par mani varēja pasmieties.

Lai nu kā, bet mamma pēc neilga laika iepazina kādu vīrieti. Sākumā viņš izlikās par parastu cilvēku, kurš vēlas būt iepazīts kā viņš pats, nevis kā liels naudas maks. Man vienmēr viņš ir paticis. Vēlāk viņš izrādījās mūsu glābiņš visā dzīvē. Izrādījās, ka viņš bija viens no ietekmīgākajiem advokātiem valstī. Tā viņš piedāvājās mums palīdzēt, jo viņam loti patika mana mamma un es. Viņš loti mīlēja manu mammu, un mamma viņu, taču mamma nevēlējās nevienam izgāzt savas problēmas. Izrādās, ka viņa palīdzēšana mums viņam ir bijusi kā pagodinājums.Mana mamma ar viņu apprecējās 14 gadu vecumā. No tā laika viņš ir mans patēvs. Vēlāk viņš iesaistīja manu mammu savā biznesā un viņi loti labi nopelnīja. Tā mēs kļuvām par bagātu ģimeni.

Es nemaz neesmu izlutināta. Esmu pieradusi kārtīgi mācīties. Īpaši nekad nevienam neesmu zīmējusies, cik loti man bagāta ģimene. Izņemot manu labāko draudzeni Keitrinu.

Dzīvoju Londonā no 16 gadu vecuma. Tātad tikai gadu. Vecāki man īrē savu dzīvokli, lai varu ērti justies un nav jādzīvo kopmītnēs.

Keitrinu iepazinu skolā. Mēs ejam vienā klasē. Keitrina vienmēr ir mani aizstāvējusi. Viņa man ir kā eņģelis. Nebūtu viņas, es jau droši vien sen būtu aizbēgusi no Londonas.

Skolā es nemaz neesmu nekāda populārā, foršākā meitene. Es esmu tā, kuru bieži apsmej,ķircina un patīk visādi izjokot.  Es jau varētu visu stāstīt saviem vecākiem(es savu patēvu uzskati kā savu tēvu, jo labāka man nav bijis), un tie droši vien noskaidrotu, kas un kā un neviens vairs mani neaiztiktu, bet tad es būtu tā, kura bez vecākiem neko nespēj. Turklāt mani vecāki ir ļoti aizņemti.

Tagad sāksies jaunais mācību gads. Mans pēdējais. Es to nemaz negaidu. Ne jau tāpēc, ka es nesaprastu mācības, bet tāpēc, ka es negribu satikt savus klasesbiedrus, kuri ir mani "mīļākie apcēlāji", izņemot Keitrinu.

Keitrina ir uzaugusi bagātā ģimenē, jau no paša sākuma, bet viņa ir loti jauka. Lielāko dalu vasaras pavadām kopā, bet es braucu arī ciemos uz Oksfordu pie vecākiem.

Pašlaik esmu pie vecākiem gatavojos no tiem atvadīties, jo rīt jābrauc uz Londonu, jāsagatavojas jaunajam mācību gadam!

---------------------------------------------------------------------------------------------

Love XX

by @serfotaaja