Pamodos no modinātāja signāla. Norūcu pie sevis, jo ļoti vēlējos vēl pagulēt. Izslēdzu modinātāju un iekritu atpakaļ gultā. Pati pat nejutu, bet biju atkal ieslīdējusi miegā. Labi, ka es biju uzlikusi atkārtotu modinātāju ik pēc piecām minūtēm trīs reizes. Man vairs nebija izvēles un bija jāceļas.
Aizgāju uz vannas istabu un apskatīju sevi spogulī. Sapratu, ka vajadzētu izmazgāt matus, savādāk tie ir tik briesmīgi, ka no mājas ārā tāda nedrīkst iet. Ja šī būtu skolas diena man būtu īsti vienalga, sasietu matus ''copē'' un dotos ārā, jo pat ja es aizietu uz skolu ar izmazgātiem, izlaistiem matiem par mani tāpat smietos un sāktu aprunāt. Bet šoreiz ir citādi. Ārā uz ielām ir ne tikai mani skolas biedri, bet arī citi ļaudis, kas mani nepazīst un es nevēlos arī viņu acīs izskatīties pēc muļķes, tāpēc vismaz šodien jāsaņemas.
Ielaidu vannā siltu ūdeni un nomazgājos. Sasēju matus dvielī, uzvilku parastas treniņbikses un T-kreklu, un aizgāju uz virtuvi. Tur pamanīju Keitrinu, kura jau rosīgi darīja kaut ko virtuvē. Smaržo pēc labām brokastīm!
''Labrīt, guļava! Skatos atkal nespēji piecelties, dzirdēju modinātāju trīs reizes,'' viņa par mani pasmējās, bet es tikai atbildēju:''Labrīt, jā es tiešām nevarēju piecelties! Nezinu kā es to darīšu skolas laikā. Uuuu, un tas starp citu ir rīt,'' un to es pateicu diezgan neapmierināti.
Keitrina piegāja man klāt, samīļoja mani un man ausī čukstēja:'' Reič, viss būs labi! Es būšu tev blakus, mēs būsim kopā,'' viņa mani mierināja, bet tas diez ko nepalīdzēja. Pēkšņi viņa skaļi iesaucās, ka es pat sabijos:''Vai! Mūsu omlete piedegs!'' Un es sāku skaļi smieties:'' Tad redz, kas te tik labi smaržoja!"
Pēc 15 min mēs bijām paēdušas, par laimi nepiededzinātās brokastis, izdzērušas tēju un nomazgājušas traukus. Es gāju gatavoties uz savu istabu, bet Keitrina palika sēžot viesistabā skatoties TV.
Atvēru savu skapi un izvēlējos parastu ikdienas apģērbu. Melnus džinsus, baltu kreklu ar izšūtu rozīti labajā pusē, baltas zeķes ar pelēkām "Vans" zīmola kedām.
Beidzot biju gatava. Pateicu Keitrinai, ka mēs varam doties. Uzvilku savu ādas jaku, jo ārā nebija tik silts, bet nebija arī auksti.
Šobrīd mēs bijām ceļā uz Keitrinas dzīvokli. Viņai pašai vajadzēja pārģērbties un sagatavoties.
Pēc desmit minūšu gājiena mēs bijām pie Keitrinas. Keitrina no mana dzīvokļa paldies dievam tālu nedzīvoja, tādejādi mēs abas varējām no rītiem satikties, un abas kopīgi doties uz skolu. Iegājām dzīvoklī, noģērbāmies un es atradu jauku, mīkstu pufu, kurā es iegāzos. Keitrinas mājā bija ģitāra, to es zināju, jo Ketrinas draugs Brendons to spēlēja. Šobrīd sev par nelaimi es to nekur neredzēju.
Aizgāju pie Keitrinas, kura krāsoja savu ikdienas make-up un jautāju pēc ģitāras: "Klau, Keitrin...." viņa mani pārtrauca pusvārdā. "Guļamistabā," viņa smējās, bet es tikai nodomāju cik labi viņa mani pazīst.
Atradusi ģitāru Keitrinas guļamistabā, es aizgāju atpakaļ uz istabu, kur atradās pufs, taču apsēdos uz bāra krēsla, kas stāvēja pie sienas un sāku spēlēt ģitāru un dziedāt dziesmu "Galway girl" by Ed Sheeran:
She played the fiddle in an Irish band
But she fell in love with an English man
Kissed her on the neck and then I took her by the hand
Said, "baby, I just want to dance"
I meet her on Grafton street right outside of the bar
She shared a cigarette with me while her brother played the guitar
She asked me what does it mean, the Gaelic ink on your arm?
Said it was one of my friend's songs, do you want to drink on?
She took Jamie as a chaser, Jack for the fun
She got Arthur on the table with Johnny riding as a shotgun
Chatted some more, one more drink at the bar
Then put Van on the jukebox, got up to dance...Kad atnāca Keitrina es pārtraucu spēlēt.
"Tev nav obligāti jāpārtrauc spēlēt ģitāru, kad es atnāku! Un tāpat var dzirdēt pa visu māju, ka tu to dari," es sāku smieties un turpināju spēlēt, kamēr biju nodziedājusi visu dziesmu.Paskatījos uz Keitrinu, kura šobrīd skatījās uz mani ar ieplestu muti:"Tev ar katru reizi sanāk arvien labāk! Tev ir jāpiedalās kādā konkursā. Tev ir ļoti liels talants, tikai neviens to nezin, jo tevi nepazīst!" es nosarku.
"Vai tu esi gatava?" pēc neilgās pauzes man beidzot izdevās viņai to pajautāt. "Jā...?" viņa ļoti aizdomīgi noteica, tāpēc es arī pārjautāju:"Jā?"
"Es tevi šodien gribu ar kādu iepazīstināt! " Keitrina sajūsmināti teica, bet man aizrāvās elpa un es iepletu acis. Līdz šim mani vienīgie draugi ir bijuši Keitrina un Brendons, bet tik pat labi tas cilvēks ar kuru viņa grasījās mani šodien iepazīstināt nav nemaz tas, ko es iedomājos. Cerams, ka tas cilvēks neiet manā skolā vai vislabāk skolu ir pabeidzis, tad varbūt mani var iepazīt arī savādāk nekā, tikai vienu no skolas lūzerēm...
—————————————————————————————————————————-
Jauna daļa klāt! Zinu, ka rakstīju, ka daļiņas centīšos rakstīt vismaz vienu reizi nedēļā, bet ar skolas darbiem netiku galā, tāpēc tikai tagad! Ceru, ka jums patika un ir vērts varbūt nospiest zvaigznīti!⭐️ Varat arī izteikt kritiku, lai varbūt ses ko darītu labāk nākotnē!
Love XX
by @serfotaaja
ESTÁS LEYENDO
J'ai trouvè
RomanceJums ir reizēm licies, ka dzīvojat pasaulē, kurā ir daudz laimīgu cilvēku un tev liekas, ka tu neesi viens no tiem? Tā biju es, Reičela Lorensa, kurai likās, ka dzīvē vairs nebūs prieka. Līdz ieradās vins...