Jau ir pagājis mēnesis es skolu bastoju,suni pārdevu,pārvacos uz Koreju kur dzīvoju 2 stāvu milzīgā mājā...es katru dienu vilku drūmās drēbes nesmaidīju un raudāju es biju aizmirsusi kas ir āra,košas krāsas,internets..Es dzīvoju savā mazajā pasaulē kur biju tikai es...varu saderēt ka skolā ir daudz jauniņo kuriem jau sastāstija visādus melus par mani...
....Rīts....
Es izdomāju aiziet uz skolu saģērbos(normāli)Protams drūmās krāsās...
Es izdomāju pastaigāties..izgājusi no mājas es ieelpoju svaigo gaisu kas mani nedaudz uzmundrināja..manas acis bija sarkanas no raudāšanas,lieli riņķi zem acīm...Pastaigājoties es satiku daudz cilvēkus kas ar dīvainu skatienu gāja man garām.Pēkšņi mani kāds apdzina tas bija zēns kurš jautrā solī gāja uz priekšu.Es nepievērsu tām uzmanību un iegāju skolā kura mācījos tikai 2 nedēļas un man parādījās jau ienaidnieki un draugi...
Atkal "maziņa" attēlu iepazīšanās...Marta
Kautrīga gudra meitene..mana draudzene..Cik es zinu viņai nav puiša un viņa par to nesūdzās..
Evija
Skolas karaliene...Viņa ir savādāka nekā citas skolas cacas viņa nelien svešu cilvēku lietās nestāsta melus un ir neuzbāzīga..viņa ir skolas topā jo viņa ir skaista..
Lūkass