Grāmata kā dzīve.[BTS&EXO]

1

Es atpakaļ atgriezos savā profilā un rakstīšu stāsti kuru iesāku jaunajā

Mani sauc Laura man ir 18 gadi.Es dzīvoju mazā dzīvoklī pilsētas centrā.
Es biju attiecībās pirms 2 gadiem ar Jungkooku

Ja jūs prasīsiet kas notika.Viņš mani pameta savas karjeras dēļ.Kura viņam ne visai sanāca.Es mācos 12.klasē pēdējais gads skolā un skatoties uz to ka tagad Maijs drīz būs beigas.

Rīts

Es saģērbos

Paēdu un devos ceļā.Iegājusi skolā es gāju uz savu skapīti.Es neatbalstu skolas topus un neinteresējos kurā vietā esmu.Toties zinu vienu ka esmu kautkur pie beigām un mani tas nedaudz uztrauc,jo esmu viens no cilvēkiem kuriem svarīga mīlestība un tagad esmu aktīvi otrās pusītes meklējumos.Diena bija parasta.Ejot no skolas es iegāju bagāto rajonā jo tikai tā es tieku uz savām mājām.Tur pa ielām sporta mašīnas vienās pēc otras brauca.Meitenes uz mani ar sķībām acīm skatījās.Un bija viena māja kura nesen bija nopirkta.Šodien tur ievācās cilvēki.Mani nedaudz tas ieinteresēja un es gāju nedaudz lēnāk.Ieraudzīju divus diezgan pavecus cilvēkus un aiz viņiem.Jaunu sportisku zēnu kurš nesa visas mantas vēl aizmugurē gāja nedaudz garāks zēns ar brūniem matiem muskuļotu ķermeni.Es ieskatijos dziļāk siluetā un pār mani pārskrēja skudriņas.Es ieraudzīju viņu savu veco mīlestību. man nebija citas izejas kā tikai iet uz priekšu.Nodomāju ka viņi ies iekšā bet Jungkooks gāja  pakaļ vēl mantām.Es ar nokārtu galvu gāju priekšā.Es paceļu galvu un ietriecos viņā.Es paskatījos uz viņu un manas acis raustijās no uztraukuma.Viņš paskatījās uz mani.No sākuma viņam acīs bija niknums bet tad tas atmaiga un paliks bēdīgāks.Viņa acis palika stiklainas,bet viņš turējās.
-Emm atlaid.Iepīkstējos es
Es sadzirdēju viņa eņģelisko balsi un atcerējos rītus kad tā balss mani modināja.Manas acis bija mitras..
-Kapēc?bija vienīgais ko dzirdēju
- Es es..Man nebija ko teikt un es smagi nopūtos
-Nekas nav mainījies,tu kā kautrējies tā kautrējies.
-Nerunā...Es tā pateicu jo dēļ viņa apburošās balss es atcerējos visus mūsu momentus kad mēs bijām kopā.
- Tu sāpini...Es novilku
-Ko?..
- es tev lūdzu nerunāt.
Viņš klusēja un domāja ko darīt.
Viss būtu labi ja es neatcerētos mūsu pirmo skūpstu...
Viņš noliecās pie manas auss un teica
- Es zinu ko tu domā..
Drebuļi pārņēma manu ķermeni
-Par ko?
-Vienmēr kad domāji par neķītrām lietām tu kodi sev pirkstā..
Tikai tagad es sapratu ka tā tiešām ir.
Es sāku skatīties uz zemi.
-Man ir jauna mašīna domāju ka gribi pavizināties.
Viņš parādīja ar pirkstu uz mašīnu

- Es negribu!Nedaudz skaidrāk teicu
Kāds zēns izgājis no blakus mājās to dzirdot tuvojās

Vviņi sāka kautko runāt savā starpā.Es neklausījos vispār jo man blakus stāvēja zēns kurš bija kā Jungkooks tikai labāks?Es skatījos uz viņa sejas mīmiku un sapratu.Es esmu iemīlējusies!

Ceru ka patika.Īpašs paldies Annyway123 par covera taisīšanu