4

35 5 0
                                    

19:16

Ballīte jau ir sākusies pirms divām stundām un man tā sāk apnikt, jo kaut kāds puisis no manas skolas visu laiku man sēdēja blakus un uzliekot roku uz manas ciskas, virzīja to augšup. -TU VARI VIENKĀRŠI BEIGT!!!!- uzbļāvu viņam un viņš beidza. Es piecēlos un gāju pie Malias kas lika mūziku. -Kas tā par dziesmu? Baigi forša!- pabļāvu, lai viņa var dzirdēt. -Would you mind!- viņa atbļāva atpakaļ. -Skaidrs. Nekad nebiju tādu dzirdējusi.- teicu. -Tapēc kad viņa pat nav vēl iznākusi!-
-Kā tad tu viņu dabuji?- jautāju. -Malia! Es tevi tulīt nositīšu!- Meisons teica un pārslēdza dziemu kad pienāca pie mums. -Eu! Kapēc tu noslēdzi?- jautāju. -Jo negribu lai kāds jau viņu dzird.- viņš teica un gāja uz trepju pusi. Es gāju līdzi, jo nezināju par ko viņš runā. Kad viņš iegāja istabā, es mazliet pastāvēju aiz durvīm, jo negribēju lai viņš domā ka sekoju viņam. Pēc kādas minūtes es iegāju istabā un viņš sēdēja gultā.
-Kādā ziņā tu negribi, lai kāds to dzird?-jautāju apsēžoties viņam blakus. -Jo tā ir mana, Brendona,Nika,Austina, un Edvīna dziesma. Bet pagaidām neviens nezin ka esam grupa, izņemot tu un mana ģimene.-viņš teica. -TU DZIED??- jautāju pārstekta. -Aha.- viņš teica un pasmaidīja. Tagad pamanīju ģitāru kas stāvēja viņa istabā pie sienas. -Padziedi!- teicu. -Nē. Tu jau dzirdēji kā dziedu!- viņš teica. -Bet es nezināju kurš esi tu!- teicu. -Es tagad negribu, bet varu atsūtīt tev video.- viņš teica izņemot savu telefonu no kabatas. Es piegāju pie sava telefona, kurš lādējās pie gultas kurā gulēju.

Meisons😐-

Kad noskatījos video ko viņš atsūtija teicu- Tas. Nevari. Būt. Tu.- teicu.
-Varbūt tas ir Elom. Malia teica ka esat līdzīgi.- teicu apsēžities viņam blakus. -Jā, esam gan. Bet viņam nav blondi matu gali.- viņš teica. -Okei. Es tev ticu. Varu paspēlēt tavu ģitāru??- jautāju norādot uz to. -Aha.. bet nezi..- viņš neturpināja kad jau to biju paņēmusi rokā. Apsēdos uz gultas uz gribēju sākt spēlēt. -Tu esi kreilis??- jautāju, jo nezināju kā turēt ģitāru. Viņš pamāja ar galvu. Ieliku to viņam klēpī. -Paspēlē kaut ko!- teicu. Un viņš sāka spēlēt. Man ļoti patīk kā skan ģitāra. Viņš sāka spēlēt melodiju no 18- One Direction.

-Tev patīk One Direction?- jautāju, jo man arī viņi patīk, bet žēl ka vairs nav grupa. -Jā. Ļoti. Es vienreiz biju uz viņu koncertu un mani draugi teica Harijam, lai iedod man mikrafonu, lai varu padziedāt. Un viņš nāca, lai iedotu, es jau sniedzos pakaļ, bet viņš to paņēma malā, piemiedza ar aci un nekad nedabūju ar viņiem dziedāt!- viņš paskaidroja. -Laimīgais. Es pat viņus redzējusi neēsmu!- teicu sakrustojot rokas virs krūtīm.

Paldies kad vispār lasat šo stāstu, man tas nozīmē daudz! ❤

Neviens Mūs Neizmainīs. *IESALDĒTS*Where stories live. Discover now