Daybreak

1.

Diena nav bijusi no lābākām priekš abiem zēniem.
Yoongi pārgulēja ar kārtējo meiteni, bet viņam tas nemaz nepatika.
Ja kādu gadu-divus atpakaļ viņam patika, tad tagad viņš to dara lai kaut kādīgi novērst savu uzmanību no domām, bet pat tajos brīžos viņš domāja pavisam kaut ko citu. 
  Jungkook'u gandrīz notrieca mašīna. Viņš vienkārši gājā pāri ceļam,iesprūdis savās domās pat nepamanīja sarkano gaismu.

 
   Vakardienas vakarā Yoongi mīļāko kafejnīcu aizvēra, bija jāmeklē jauna. Soļojot pavisam nezināmā virzienā viņš nonāca pie pludmales kafejnīcas. Tieši tās kurā strādāja Jungkooks.
    Visu laiku kamēr Yoongi dzēra savu kafiju, viņš skatījās uz jaunāko zēnu. Viņam šķita, ka zēns ir pārdabiski skaists. Un kaut kāda savādāka sajūta... itkā tas ir viņš,souls.... bet šķits ka otrs to pavisam nejūt, varbūt Yoongi tikai maldās.
   Realitātē, Jungkook'am bija bail paskatīties uz Yoongi. Viņš juta to pašu ko Yoongi. Kaut ko savādu. Itkā vēderā pēkšņi uzplauktu rozes.
  Neviens no zēniem tā arī nepiegāja lai iepazīties, bet Yoongi atstāja lapiņu ar savu numuru uz galda,vel pie tam "netīšām" aizmirsa savu jaku.

Ilgi domājot, Jungkooks uzrakstīja.

Jk: Svieki, jūs gadījumā neatstājāt šodien savu jaku kafejnīcā?

Yg: Ou, pavisam aizmirsu par viņu. Kad es varētu dabūt viņu atpakaļ?

Jk: Jūs varat atnākt viņai pakaļ rīt uz kafejnīcu.

Yg: Es nevaru tik ilgi gaidīt. Vai mēs nevarētu tikties kaut kur parkā?

Jk: Labi,20.15 parkā pie pludmales.

Yg: Ok

Ir jau 20.00, Jungkooks lēnām iet uz pludmales pusi. Parks atrodas gandrīz pie pludmales, apkārt parkam ir visādi klubi un vietas jauniešiem. Īsumā, šī iela pieder jauniešiem.
  Yoongi dzīvoja šīs ielas galā, un jau stāvēja satikšanās vietā.

-Vai tad nebija runa par 20.15?

-Tu jau arī atnāci ātrāk. -pasmaidīja Yoongi. - Kurtka?
- A?A jā. - Jungkooks pastiep kurtku Yoongi,un ierauga mazu rozīti uz rokas. Kurtka izkrīt no rokām un Jungkooks saķer Yoongi roku. Roze ir tieši tāda pati kā viņam.
Zēnu skatieni sastapās,un Jeons atļaiž Yoongi.
Viņam kļuva neerti,viņš vienkārši aizgāja.

Yoongi skatījās nopakaļ, līdz sajēdz ka tas ir viņš. Viņš nevēlējās palaist iespēju. Yoongi pieskrien pie Jungkooka un nogāž uz zemi. Ilgi skatās zēnam acīs...

Yoongi noskūpstīja Jungkooku. Jaunākajam ne uzreiz pieleca viss, bet uz skūpstu viņš atbildēja.

Ir pagājis gads.
Yoongi atmetis dzert un kļuva par zināmu cilvēku. Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu gan sev,gan citiem.
Jungkooks turpina strādāt kafejnīcā, dažreiz Yoongi piespiež Jungkooku dziedāt un ierakstīt dziesmas. 
Viņi ir kopā. Viņi ir laimīgi. Viņi ir laimīgi kopā. Un viņu dzīve nemaz nepaiet bez rozēm. Yoongi bieži iepriecina zēnu ar sarkano rožu pušķi. Tā ir jau kā tradīcija.
  Izrādījās, ka zēniem ir daudz kopīgu interešu. Un vecāku nāve.... Yoongi vecāku un Jungkooka vecāku mašīnas ietriecās viena otrā. Varbūt sakritība, varbūt tā gribēja liktenis.