Dzejveidīgi burtu virknējumi

Puteklis.

Lasu.
Lasu Tevi.
Dienu lasu,
Nakti lasu.
Nu jau mēnešus.
Un cauri gadiem
Lasu.
:
Tev seja smaida.
Tā skumjas, prieku
Raida.
Tad ģīmis pārvēršas
Nu cits jau pretī
Lūkojas.
Es Tevi nezinu...
:
Vai viss, ko teici,
Izklīda kā rīta rasa?
Vai visi vārdi
Bija māņi?
Kur īstenība bija
Un kur stāsti?
Kas patiesība?
Vai arī glāsti
Tikai maldi?
:
Trīs dzīves
Man par maz
Būtu,
Lai Tevi savos valgos
Gūtu.
Ar acīm plikšķinu
Un brīnos,
Ka rentgens
Nestrādāja.
Tas nerādīja
Bildi skaidru.
Tik falšu
Polaroidu,
Kas fiksi,
Gultā iegāzies
Ar statīvu
Kā Eifeli,
Pa katedrālēm dragā.
Kaut visu laiku
Jutu!
Nav bilde skaidra
Kā migla, kā pretstati,
Kā nezināmi vīrusi,
Kā balts ir melns
Un melns ir balts.
:
Tik ilgi garām
Staigājuši esam.
Es Tevi redzēju
Tu mani nē.
Tad Tu mani redzēji,
Es Tevi nē.
Es aizeju.
Kā atnācu te,
Tik klusi, klusi.
Tā aizeju
Es durvis aizvērusi.
/Tu esi liels un gudrs.
Priekš manis pārāk.
Es maza niecība.
Kā puteklis./