Sandra

4.nodaļa

Jau pienāca tā diena, kad man jādot atbilde tam svešajam. Es izlēmu nesekot viņam, jo gan jau viņš ir mans sens paziņa kurš mēģina mani apjokot.
Es jau tuvojos tam tumšajam stūrim
? - Sveika, nu ko tu izvēlējies? Palikt vai man sekot?
Es - Vispirms es vēlos zināt kā tevi sauc?
? - Mani sauc Edgaaaars. Es esmu no elles ielejas.
Es - Skaidrs. Un kāda iemesla pēc man tev būtu jāseko?
Edgars - Man vajag tevi.
Es - Priekškam tev mani vajag?
Edgars - Es vēlos, lai tu kļusti par elles ielejas karalieni, jo tevī mīt karalienes asinis, kura pirms vairākiem gadiem bija aizgājusi prom.
Es - Es nevēlos būt nekāda karaliene. Man tas nepatīk un es neiešu tev līdzi. Vienalga tu man nevarēsi pāri nodarīt, jo esmu jūsu izredzētā.
Edgars - Nu labi tu pati uzprasījies. Es tev teicu nejoko ar mani.

Tad pēkšņi Edgars ar skaļu troksni pazuda. Es aiz bailēm aizskrēju uz kafejnīcu pie Marka. Kad iegāju es sapratu, ka Marks šodien nestrādā. Aiz bailēm aizskrēju uz mājām un ieslēdzos savā istabā. Es sāku raudāt, jo man bija bail iedomāties, kas ar mani tagad notiks.
Es mēģināju nomierināties, bet tas nesanāca. Man apnika piņšķēt un es izlēmu aiziet uz drēbju veikalu, lai es aizmirstu par to, kas tikko notika.
Tikko ierados es sapratu, ka es aizmirsu naudas maku. Es devos mājās. Tikko es ierados mājās sapratu, kad esmu aizmirsusi kur noliku savu maku. Es izmeklējos pa visu māju, bet tā šeit nebija. Nodomāju, kad paceļam esmu pazaudējusi maku.
Es skaļi iebļāvos - Kas tā par dienu, viss šodien slikts.
  Likos mierā un gāju gulēt. Visu nakti es nevarēju aizmigt. Likās kad apkārt mājai kāds skraidīja.

******
8:00
Atnācu uz darbu ar bēdīgu seju, domādama par vakardienas notiekošo.
Margari - Ko tu tik bēdīga?
Es - Vakar gribēju iet iepirkties, bet pa ceļam pazaudēju maku. Huh...
Margarita - Nabadzīte man tevis žēl. Tev nevajag kādu naudiņu līdz algai?
Es - ...
Margarita - Nu ja jau tu pati neko nevari pateikt, tad es tev iedošu un ja vēlies vari dzīvot pie manis, jo tad tev darbs būs tuvāk.
Es - Es pat nezinu ko teikt. Es domāju, ka padzīvošu nedaudz pie tevis.
Margarita - Labi, tikai kad tu pie manis sāksi dzīvot?
Es - Es domāju, kad rīt.
Margarita - Nu tad labi tikai es vēlos, lai tu dodies mājās un aizej pagulēt, jo tu izskaties diezgan nogurusi.