Sandra

7.nodaļa

Margarita - Es šeit dzīvošu mūžīgi?
Edgars - Jā, bet tev ir jāklausa karaliene, jo viņa deva tev iespēju dzīvot dzīvai šeit.
Margarita - Kas šeit būs jādara?
Edgars - Tu dzīvosi vienkārši jaunu dzīvi, bet tiklīdz tu šeit nogrēkosies tev būs jāsamaksā ar sodu. Ja grēks būs liels vari arī nomirt, bet tā tu šeit vari dzīvot mūžīgi. Vecākais cilvēks ir 500 gadus vecs. Viņš bija arī nogrēkojies pāris reizes, bet ne tik daudz, lai mums viņu būtu jānogalina. Ceru, ka tu mani nepievilsi. Te ir tava māja. Katram ir sava māja, tā parādās tad kad tas cilvēks tikko ierodas. Labi, uzredzēšanos. Es atnākšu pie tevis nedaudz vēlāk.

Nu labi laikam jau es palikšu šeit uz mūžiem. Man tagad būtu labi iekārtoties mājās un aiziet apskatīties apkārtni. Mājas šeit nav īpaši gaišas. Šeit viss ir tumšos toņos. Es izbrīnījos, ka te vēl ir garderobe ar drēbēm, kas nav manas, bet būs. Es domāju man vajadzētu iepazīties ar saviem kaimiņiem.

***
Es - Šis gan bija ļoti nogurdinoši. Man spēks nedaudz pazuda.
Es domāju, ka šodien tā nebūs vienīgā reize. Man būtu jāaiziet paēst. Interesanti, kur man ir jāiet ēst.
Edgars - Čau!
Es - Kur šeit var aiziet paēst?
Edgars - Es tev pats kaut ko atnesīšu, jo tu nevari ilgi pamest šo vietu.
Es - Labi, tikai, kad es varēšu būt brīva?
Edgars - Tev būs arī brīvas dienas, ja gribi tu varēsi aiziet uz savu cilvēku pasauli, tikai neaizmirsti par mūsu norunu. Ja tu negribēsi nākt atpakaļ, tad cietīs tava draudzene.
Es - Labi, es nekur nepazudīšu.

Man jau sāk patikt šī vieta, jo šī ir mana dzimtene, tikai es skumstu pēc saviem draugiem. Kas tas tāds? Jauns cilvēks, kuru man šeit būs jāievelk. Labi pavērosim, ko viņš būs nogrēkojies. Viņš iet uz kaut kādu kafejnīcu. Liekas es to pazīstu. Tā ir kafejnīca, kur strādā Marks. Interesanti ko tas cilvēks tur taisās darīt. Viņš pasūtīja kafiju. Es redzu Marku nesam kafiju. Tas cilvēks nometa uz grīdas kafijas krūzi ar iekšā kafiju. Ko viņš pie velna dara.
? - Tajā kafijā nav cukura!
Marks - Atvainojiet, bet tas ir nekaunīgi, es zvanīšu policijai, lai jūs savāc.
? - Nu labi, ja tu tā saki, tad es izdarīšu pašnāvību, lai man nevajadzētu sēdēt tajā dranķa cietumā.

Viņš to izdarīja. Tas dranķis sevi nogalināja. Nu ko darīt jāsauc viņu šurp.
Es - Nu labi, ja tu tā beigsi savu dzīvi, tad tev nāksies iet uz šejieni. Lai tavs grēks paliek ellē. Dranķi nāc šurp!
? - Kas notiek ? Kur es esmu ?
Es - Tu es nonācis ellē. Tu tagad dzīvosi šeit un klausīsi mani.
Edgars - Redzu te jau ieradās jauns cilvēks. Nu ko, sveicināts ellē. Tagad tev jāseko man.
? - Es nevēlos sekot tev. Es vēlos tevi nogalināt, jo tu man draudi.
Es domās - Nu patiešām muļķis. Viņu šeit uzņem, bet viņš jau draud.
Edgars - Es tev nedraudu. Es vienkārši gribu parādīt, kur tu tagad dzīvosi.
? - Es pats varu aiziet.
Edgars - Kā gribi .
Es - Kur manas pusdienas? Tu teici, ka atnesīsi.
Edgars - Atvaino, es aizmirsu. Tulīt atnesīšu.
Jāaiziet vēlāk pie Margaritas. Man vajag zināt kā viņai iet. Ceru, ka šeit viņa dzīvos laimīgi. Es esmu nogurusi.
Uzrakstīšu uz papīra Edgaram, ka es aizgāju gulēt.
Es - Cik labi atpūsties.

Tiklīdz es aizmigu es redzēju dīvainu sapni. Es aizgāju uz kafejnīcu pie Marka un sāku ar viņu flirtēt. Es nesaprotu, kas tas bija. Es nekad neflirtēju. Pēc tam es aizgāju pie Margaritas un es izlēmu pie viņas pārnakšņot. Mēs runājām par puišiem. Margarita teica, ka viņai patīk Marks. Es paliku dusmīga un viņai iepļaukāju. Tad es aizgāju uz savām mājām un skatījos televīzoru.