1. Nejau Atkal!

24 6 1
                                    

Es ar savu ģimeni dzīvoju Hangulā, bet mamma mani jau nokaitinājusi, ar to ka mēs jau atkal pārvācamies.

  -Nejau atkal!
Es nopūtos jo es negribēju pārvākties, bet lūdzu mammai lai nebraucam.
  -Uz Kurieni?
Es jautāju.
  -uz Seulu.
  -Tu nopietni?
  -Jā! Pati teici ka gribēji dzīvot Seulā!
Es satraukusies uzskrēju augšā, ka beidzot dzīvošu tādā pašā pilsētā kur BTS dzīvo.
  -Akdievs!
Es lēkāju pa izstabu ar J Hope bildi rokā kuru gribēju, lai viņš paraksta.
  -Kravājies! Mums lidmašīna ir pēc 1h! Un izbraucam pēc 20 min!
  -Jā mammu! Es kravājos.
Pēc pāris minūtēm es čammājos un mēs nokļuvām lidostā. Mēs iekāpām lidmašīnā, un es apsēdos pie loga, es gribēju izņemt manu J Hope bildi bet viņu neatradu
  -ak nē! Es pazaudēju J Hope bildi!
Es sāku raudāt kā bērns.
  -Vai tu meklēji šo?
Viņš parādīja bildi kuru atrada uz zemes, viņa skaistās acis lika man atpazīt ka tas bija J HOPE? KO?
  -k-ko?
Viņš pasmaidīja ar sava enģeļa smaidu un apsēdās man blakus.
  -biļetē rakstīts ka man vieta ir šeit. Parakstīt?
Viņš rādija uz bildi. Es ar sarkanu seju gandrīz apraudājusies pamāju ar galvu.
  -j-jā!
Kad viņš parakstīja manu autogrāfu. Un es prasīju.
  -vai pārējie arī ir šeit? Vai tu viens?
Viņš pamāja ar galvu ka nē.
  -ē...puiši! Atradu sev brīnišķīgu meiteni.
Viņš man prasīja.
  -Kur tu dzīvo?
  -*adrese* tas ir seulā.
  -Jā! Zinu to vietu! Tā ir māja kur tu dzīvo blakus mums
Es biju šokā un man seja palika bāla.
  -b-blakus?...
Viņš pasmaidīja skatoties manās acīs un iedeva man aploksni.
  -kas tas?
Viņš atkal pasmaidīja un teica.
  -VIP pase uz mūsu koncertu.
Es sāku raudāt un viņš pieliecās un mani apskāva. viņš pagriezās pret puišiem un uzsauca.
  -iepazīstaties ar mūsu kaimiņieni...tevi saucc???...
Es aizsapņojos un iekritu atpakaļ realitātē un prasīju.
  -kas?..
Viņš pasmējās un atkārtoja
  -kā tevi sauc?
  -Mani sauc Jung Yeri.
Viņš pateica.
  -līdzīgi! Skaists vārds
Es paliku sarkanāka. Viņš pasmaidīja un viņš paglaustīja manu vaigu. Es sastingu, un aizsapņojos.
Es izdzirdēju pazīstamas balsis. Jungkook un Yoongi pabļāva.
  -beidzat mīlēties jūs sirds putniņi!
Yoongi teica smejoties.
  -HOLYYY SHEEET....
Teica JungKook.
  -jūs abi izskataties mīlīgi.
Teica Jimin un Taehyung.
Es nosarku un jutu ka J Hope skatījās uz mani visu šo laiku.
Es pagriezos pret J Hope un nosarku.
Viņš pēkšņi ierunājās
  -Tu esi skaista.
Viņš nosarka un es arī.
  -e-eh...es nezinu ko teikt...
Es paskatījos uz savām kājām un viņš pēkšņi, pacēla manu zodu un jautāja
  -viss labi?
Viņš bija pārrāk tuvu bet es atrrāvos  nervoza.
  -j-jā...
Viņš parāva mani uz viņa plecu.
  -atpūties. Pietiks panikot, nesatraucies..
Viņš smaidīja un aizvēra man acis. Es aizmigu uz viņa.....PLECA? es pamodos un ātri atrrāvos..
  -man būs labi p-pret logu...
Es atspiedos pret logu un aizmigu. Viņš bēdīgi nopūtās bet pasmaidīja uz manis un aizmiga. Pēc kāda laika es pamodos guļot uz viņa klēpja. KO??? KAS ATKALLL? Es pamodos un sajutu siltu roku uz mana pleca. Viņš mani cieši turēja lai es neatrrautos.
  -neatrraujies, man ir silti.
Viņš teica. Es šokā paskatījos viņa acīs un viņš pasmaidīja.
  -esam galā.

               Ja jums patika šis story, komentējiet un spiežat zvaigznīti. Nākamā episode būs drīzumā. :)

Es Satiku Manu Bias || J-Hope ||Where stories live. Discover now