Tev ir draugs, Taehyung's, un tu zini, ka viņam patīc, bet negribi ar viņu runāt par šo tēmu. Kad tu biji atbraukusi atpakaļ uz Koreju (pēdējo reizi biji korejā 4 gadus atpakaļ), tev nebija draugu. Tu iepazinies ar Taehyungu lidostā, un mammas draud...
Tu paskatījies uz viņu. Viņš pagriezās pret Taehyungu. Jungkook: "Tu neabižo viņu arī, citādāk man būs viņu jāpaņem pie sevis."- viņš beidzot pagriezās pret tevi. Viņš paņēma tavu roku un iedeva tev maisu. Jungkook: "Rekur tava kleita. Tur ir dažas zāles. Dzer daudz ūdeni jn veseļojies. Es gaidīšu tevi rīt."- viņš pasmaidīja un gāja atpakaļ uz mašīnu. Tu tik stāvēji un nesaprati, tas bija joks vai .. KAS TAS VISPĀR BIJA?! Tu paskatījies uz Taehyungu. Viņš skatījās vienā punktā ar neīpaši mierīgu sejas izteiksmi, bet tad viņš attapās. Apskaujot tevi, novēlēja saldus sapņus un gāja gulēt. Tā kā šī ir tava jaunā skola, kurā mācies, tev nedrīks to bastot. Un tas nozīmē, ka rīt tev ir jābūt skolā. Tu gāji uz istabu, uzliki telefonu lādēties un gāji gultā. Tu biji gandrīz vai aizmigusi, kad novibrēja telefons. Tu ar pusaizvērtām acīm paņēmi telefonu.
Jungkook
Ar labu nakti, mīļum. Ceru, ka rīt jutīsies labāk. Esi gatava 08:00.
*Ko? Būt gatavai 8:00?* Jums sākas stundas 9:00. *Varbūt viņš atbrauks, lai kopā brauktu uz skolu?* Tu nezināji ko lai domāt. Nepamanot to tu aizmigi. No rīta biji pamodusies no garšīgas smaržas. Smaržoja pēc pankūkām. *Nevar būt, ka Taehyungs nenodedzināja virtuvi...* Tu paskatījies uz pulksteni un bija jau labs laiks pāri 8:00. Tu izleci no gultas jn skrēji pārģērbties. Kad pārģērbies ātri skrēji lejā. Virtuvē pamanīji Taehyungu un kādu zināmu tev siluetu. Tu uzreiz atpazini tajā Jungkooku. Tu: "Jungkook?! Ko tu te dari?" Jungkook: "Es tev biju uzrakstījis, lai esi gatava 8:00, kāpēc vēl neesi?" Tu: "Es nogulēju modinātāju..."- Jungkooks paskatījās uz tevi un atbildēja: "Njā... Var redzēt. Anyways, es uzcepu pankūkas. Neiedevu to darbu Taehyungam, zinot, kas notika ar tavu māju..."- tu paskatījies uz Taehyungu, kurš sēdēja uz dīvāna blakustelpā. Tu: "Paldies, mīļais! Ko es bez tevis darītu?"- tu paskatījies uz Jungkooku un nobučoji viņu uz vaiga. Viņš nebija īpaši pārsteigts, bet kautkāda daļa pārsteiguma bija uz viņa sejas izteiksmes. Tu apsēdies pie galda un sāki ēst pankūkas pankūkas. Kamēr tu ēdi, Jungkooks skatījās uz tevi.
Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou mettre en ligne une autre image.
Tās garšoja dievīgi. Tu: "Jungkook, es nezināju, ka tu gatavo TIK labi." Jungkook: "Oh... Jā, manai ģimenei ir savs restorāns Seulas centrā. Varbūt tas ir gēnos... Ja tu vēlies, mēs varam tur aizbraukt." Tu: "Jā, protams... Kādu dienu."- tu skatījies uz Jungkooku, kurš skatījās uz tevi. Viņš skatījās uz tevi ar tādu skatienu, it kā mēģinot mateikt "mums jāparunā". Tu pagriezies pret taehyungu un pateici: "Taehyung, mēs braucam uz skolu. Skaties nenodedzini SAVU māju. Attā..."- kamēr tu to teici, tu paņēmi Jungkooku aiz rokas un izvilki viņu jau ārā. Kad bijāt ārā Jungkooks apstājās un uzdeva tev jautājumu: "Ko tu dari?" Tu: "Vai tad mums nevajag uz skolu?" Jungkook: "Jā, but mums vēl ir pietiekami laika..." Tu: "Tu takš saproti, ka man ar tevi ir jāparunā..."- viņš paskatījās uz tevi, paņēma aiz rokas un veda uz mašīnu. Iesēdinot tevi mašīnā, pats iesēdās pie stūres, iedarbināja mašīnu un sāka vraukt. Tu: "Kur mēs braucam?" Jungkook: "Tur, kur mēs varam parunāt."- viņš koncentrējoties uz ceļa, atbildēja tev. Bijāt kādu gabalu nobraukuši, kā apstājāties pie kāda skaista dabasskata. Apkārt pļava, aiz pļavas mežs, saule tikai nedaudz atstūmās no horizonta... Jungkooks atvēra durvis un izkāpa no mašīnas. Nešauboties, tu izdarīji to pašu. Tev ļoti patika skats, bet tevi uztrauca cits. Tu: "Bet kā ar skolu?" Jungkook: "Skola nav tālu no šejienes..."- skatoties uz horizontu, viņš tev atbildēja. Tu skatījies uz viņu no malas, bet tad viņš pagriezās pret tevibjn ieskatījās tev acīs. Jūsu acu skatieni saskārās. Tu to noraidīji, bet Jungkooks turpināja skatīties uz tevi: "Par ko tu gribēji parunāt?"- viņš uzprasīja. Tu: "Emm... Par to, kas notika vakar... un šodien..." Jungkook: "Ak jā, man vajag tavus paskaidrojumus."- tu paskatījies viņam acīs, kuras bija nofiksētas uz tavējām. Tu: "Tas notika negaidīti. Umm.. Nū... Es.."
