galvassāpes

1.

[Ievads]
.
.
.
.
.
.
Es skrēju. Ļoti ātri. Man pakaļ dzinās kāds radījums. Vilks? Nav ne jausmas. Es neskatījos atpakaļ, jo zināju, ja ieraudzīšu to, kas pilnā ātrumā skrien man aiz muguras, es paklupšu vai nemanot samazināšu ātrumu. Bija tumšs. Visapkārt stalti, vareni koki ar dažiem krūmājiem. Redzēt varēju tikai mēnesi. Es pat nezinu kādēļ skrēju. Es dzirdēju kaut ko sakustamies netālu no manis un nekavējoties ieslēdzās instinkts - bēgt. Pēc brītiņa skriešanas, manas kājas sāka nepatīkami sāpēt un nenesa uz priekšu tikpat ātri, cik pirms brīža. Soļi no mugurpuses veikli tuvojās man un es rausījos atrast risinājumu. Es skatījos apkārt meklējot glābiņu-
-Byeola! Byeola!
Kas mani sauc? No kurienes nāk šī balss?
-Celies tu muļķe! Šodien skola.
Līdzko atvēru acis, tās sastapās ar pusmāsas nokaitināto skatienu.
-Es tevi cenšos piecelt jau 10 minūtes. Velc savu pēcpusi ārā no gultas.
-Labs rīts arī tev. Es īgni atbildēju.
Jā, mums nav tās labākās attiecības, jo manai pusmāsai [Cho] nepatīk tas, ka viņas tētis iepazinās ar manu mammu. Sāka iet uz randiņiem, vārds pa vārdam, tagad dzīvo kopā. Tas nozīmē, ka esam iestrēgušas zem viena jumta. Viņai šķiet, ka mamma ir kārtējā zeltrace, kam interesē tikai un vienīgi nauda, jo nu, kā lai to pasaka, Cho ģimenei tās netrūkst. Cho ir ļoti valdonīga, dramatiska un nejauka. Viņa ir jūsu local popular ghal. Klišejiski ir skolas deju komandas kapteine un ir kopā ar populārāko puisi skolā, kaut gan ne uz ilgu laiku, saule maina puišus kā zeķes. Piedzimusi bagātā ģimenē, vecāki izlutinājuši viņu līdz pēdējam. Vienvārdsakot - she's a lost cause.
Un tad esmu es. Skolā zināma kā nevis Byeola, bet Cho pusmāsa. Pirms apmēram 3 mēnešiem, vasaras vidū, dzīvoju kopā ar savu mammu [Hae-Won]. Tētis aizgāja pirms gada, bet pēc viņa neilgojos. Mammai sākās parādi un tēvs pameta mūs nelaimē, līdzi paņemot manu dvīņu māsu [JiAh]. Tagad mamma ir kopā ar Cho tēti [Si woo]. Viņš pats ir ļoti jauks, meita galīgs pretstats, bet es cenšos ar to sadzīvot, jo zinu cik grūti ir manai mammai. Man ir 17. Ar Cho esam vienaudzes, ejam vienā skolā, vienā klasē, bet necik tuvu neatrodamies vienā draugu pulkā. Viņa draudzējas ar cilvēkiem, kas grib būt "populāri" vai kaut kā tā, bet es draudzējos ar vistrakāko, dumjāko, bet mīļāko cilvēku pasaulē - savu labāko draudzeni Hae. Ja Tu, lasītāj, tiki tik tālu, ka lasi šo teikumu, tad apsveicu, jo mana dzīve sagādās daudz vairāk galvassāpes nekā šķiet.
•
•
•
•
•
<Redaktora vēstule>
Čau, lasītāj!
Šī ir mana pirmā grāmata jaunajā profilā. Ja tev patika nelielais ievads, vai jūti, ka notikumi progresēs tavu vēlmju labā, tad noteikti
spied "⭐️" un padalies ar šo stāstu.

ig- @peachirx