Departaments nr.5

līķis Mārgareta

Brodija brūnās cirtas strauji šūpojas, leitnantam slājot no viena istabas stūra uz otru.
Marijas zilās acis akli vēro melnās rakstāmmašīnas burtus. Pirksti lēnām sit pa nobružāto pogu pamatni.
Draudzene ar neko neredzošu skatienu lēnām strādā, lai nesēdētu bezdarbībā.
-Jūs saprotat, ka šī nav pirmā reize.-
piekaļu skatienu Tīklam. Manu roku skar karsti garaiņi, kuri no kafijas krūzes plūst uz ventilācijas lūku.
Aleksandrs nenoturas un nolamājas skaļi.
Viņš jau stundu zem deguna piesauca visus nelabos, kurus zināja.
-Pirmā, ne pirmā, viņš jau ir ceļā un varu derēt, ka 1.Departaments izlūdzies šo lietu sev!-
Šķiet tā bija lielākā problēma. Mēs varējām zaudēt lietu. Atkal.
-Ļoti iespējams...mēs nedrīkstam atļauties zaudēt vēl vienu lietu!-Leitnants vārās dusmās.
Pieliecu galvu Marijas virzienā.
-Ko mūsu Dieva sūtneši šoreiz nogrēkojušies?-
-Valstrīdam ierodoties notikumu vietā priekšā stāvējis Marks Tafnijs un pārējā 1.Departamenta komanda.- sekretāre pieklusina balsi.
-Nu ir dirsā...- tā sakot izpelnos Marijas nosodošo skatienu. Izvalbījusi acis, pamāju uz pikto Brodiju un histēriski smīnošo Aleksandru. No tiem tēvaiņiem dzirdēju daudz rupjāku valodas izmantošanu.
Mūsu biroja durvis atveras, iekšā ienākot vīrietim savos brieduma gados. Seja līdz pat degunam apslēpta mēteļa garajā apkaklē.
Kapteiņa Pola Markāna brūnās acis pievēršas Valstrīdam. Leitnanta žēlabaino ģīmīti nomaina akmens cieta sejas izteiksme.
-Kapteini Markān!- rokas pie sāniem piespiedis, sveicina priekšnieks.
Aleksandram ar sejas maiņu ir lielākas grūtības.
Baltajiem zobiem spīdot, kolēģis Kapteinim velta narkomāna cienīgu smīnu.
Beidzis spiest roku Brodijam, Markāna skatiens slīd pāri Aleksandra karamelizētajam matu ērkulim līdz manai darba vietai.
-Sveiks Pol.- pielieku divus pirkstus pie pieres, raiti virzu tos uz Kapteiņa pusi un nolaižu lejā.
-Rebeka.-Pols pasmaida savu džentelmeņa smaidu, atstājot leitnantu ar pavērtu žokli.
Otrā gada laikā pierādīju, ka galva man funkcionē pat pārāk labi, tādejādi iegūstot Markāna atzinību.
Par piekļuvi dažām slepenām mapītēm nerunāsim.
Pols Markāns aizsoļo līdz Marijas galdam vienlaicīgi pabāžot roku aiz mēteļa biezās oderes.
Es smaidot novēršos.
Marija viņam ir kā mazmeita, kuru tievā vidukļa dēļ jābaro divkārtīgi.
Markānam pēc mēneša paliek sešdesmit.
Atstājis divas cepumu pakas un šokolādi uz sekretāres galda, vīrietis apstājas pie mūsu Tīkla.
Leitnants Valstrīds ieņem vietu man blakus, kamēr Aleksandrs atpūtina pēcpusi uz sava vēsā rakstāmgalda.
-Man jums ir labas un sliktas ziņas.-
-Sliktās vispirms.- dīdās Aleksandrs.
Viņš ar savu bērnišķīgo uzvedību sāk man krist uz nerviem.
-Mārgaretas ielā nogalināts vēl viens cilvēks. Veikala "Velvet" vecākā pārdevēja.- iesāk Markāns un es jau jūtu, ka šī būs interesanta saruna.
-Tātad kopā miruši četri cilvēki.- iestarpinu.
-Jā, un labās ziņas ir, ka pie lietas tika 1.Departaments.- smaida Kapteinis. Viņš ļoti lepojas ar viņiem, jo kādam jau jāceļ policijas slava līdz zenītam un atpakaļ.
-Es vēlētos iebilst, Markāna kungs. Mums tās nav labas ziņas un es būtu jums ļoti pateicīgs, ja mans Departaments atgūtu lietu.- tikko valdās Brodijs.
-Tur jau nav ko atgūt, 1.Departaments ir jūsu pakļautībā.-
-Kādā ziņā?- prašņāju, lai noskaidrotu vai sapratu vīrieti pareizi.
-Viņi jums palīdzēs ar lietu, dalīsies pieredzē un resursos. Jūsu vadībā ar 1.Departamenta līdzdalību, lieta tiks atrisināta viens un divi!- smaida apmierinātais kungs.
Aleksandrs gan nespēj apslēpt prieka stariņu.
-Bet izmeklēšanas laikā, jums jāpārvācas 1.Departamenta mītnē. Šeit visiem vietas nepietiks.-
-Mēs viņus komandēsim? Viņiem nebūs tiesību iebilst, jo tā ir jūsu pavēle? Mums paliek šī lieta?-
Saņēmis apstiprinošu galvas māšanu uz visiem trim jautājumiem, karameļu krāsas matiem plandot, Aleksandrs skrien aizņemties mazās viskija glāzītes no Ārčija.
-Nu tad izbaudiet!-pasmējies par padotā rīcību, Kapteinis atvadās.
-Uz tikšanos Pol.- pamāju ar roku.
-MUMS IR LIETA, TIEM TEĻPAKAUŠIEM BŪS JĀKLAUSA UZ KATRA VĀRDA!- pilnā kaklā iebļaujas leitnants Valstrīds. Paķēris Marijas elkoni, vīrietis jautrā dancī griežas uz riņķi. Marija saķer manu roku, lai nepakluptu. Blondīne kājās uzāvusi savu mīļāko augstpapēžu pāri.
Beigās visi trīs griežamies uz riņķi.
Brodijs ar laimes pilnu sejas izteiksmi, Marija gatava atvadīties no šodien notiesātās siermaizes un es ar nogarlaikojušos ģīmi.
Šodien kolēģi pieliesies līdz augšai.

                  Antkīna iela 7 23:31

-Izskatās pēc pēdējā bomžu rajona.- Aleksandrs mēļo. Viņa smagā roka zvārojas uz mana skausta.
Priekš kam vajadzēja šo ēzeli stiept uz šejieni.
-Šis bomžu rajons ir tavs dzimtais, starpcitu.- norūcu zem deguna.
-Kura ir tavējā?- rādu uz vienāda paskata daudzstāvenēm.
Visas mājas ir divstāvīgas. Sienas nokrāsotas dubļaini brūnā tonī.
Atšķiras vienīgi pastkastes un dārza vārtiņi.
-Ar balto vārtiņu.- dzirdu Aleksandra murminājumus.
-Būtu labāk teicis ar zaļo vārtiņu.- īgni skatos uz ielu.
Neskaitot tuvākos mājas vārtus, kas ir tumši zaļi, pārējo ielu grezno pienbalti vārti.
-Tā piecstāvīgā ar sunīti sargu.-
Speru soli uz priekšu un ļauju dzērušajam vīrietim krist.
Kā par brīnumu, pēc saskarsmes ar bruģēto ielu lamāšanos nedzirdu.
Pietupjos pie kolēģa.
Aizmiga, maita.
Uzrakstu dažus vārdus uz lapiņas, ko atrodu kabatā un pielīmēju viņam uz pieres.
Gan jau kāds atradīs. Nav ko te ņemties.
Pagriežos uz papēža un nozūdu ap stūri. No rīta būs liela brēka.
Londona naktī ir skaista, nevaru noliegt. Vienatnē eju pāri Britānas tiltam. Vecais pārcēlājs, savām laternām spīdot, snauž, kamēr pēdējie zvejnieki airē laivas uz piestātni Britānas kreisajā krastā. Atmiņā iekrīt Aleksandrs.
Dzērušais vīrietis guļ ielas vidū ar "Kamēr bomžu rajons guļ,sunītis saka,lai dzer ar mēru!" uz pieres.
Mani soļi izplēn Londonas klusajā naktī, lai gan smaids pamanās vēl neizdzist.
Ilgi vēl atceros mazos, ķepurainos burtus lapiņas stūrī.
"Kvekšķi"

-----------------------------------------------------------
                 Skaidrojošā vārdnīca:

uzaut- uzvilkt.

Kapteinis- pakāpe, kas augstāka par virsnieku, seržantu un leitnantu.

zenīts- iedomāts punkts debess sfērā, parasti izmanto teicienu "slavas zenīts", kas nozīmē slavas augstākais punkts.

pielieties- piedzerties.

zvārojas- šūpojas, nestabili kustās.

-----------------------------------------------------------

Paldies, ka izlasīji! ❤️
Droši raksti, kas patika, kas sagādāja jautājumus.

WolfSong550