No rīta es nesteidzos, jo vajadzēja uz trešo stundu. Es gāju uz vannasistabu un iztīriju zobus. Tālāk devos uz istabu lai izvēlētos kadu apģērbu. Izvēlējos džinsas ar maiciņu. Tads parasts apģērbs.
Nu es satērpos un paņēmu somu kura bija pilna ar grāmatām. Gāju pa īsāko ceļu, lai es vēl uzspētu vēl ar skolotāju sarunāt, kad varēšu iet uz teātra pulciņu.
Nu jau atnācu uz skolu un uzreiz devos pie skolotājas.
Ienācu kabinetā un ieraudzīju ka pie skolotājas vēl ir Harijs.
Labdien skolotāj, vai mēs varam pārrunāt vienu lietu..- es ar trīcošām rokām uzjautāju.
Protams Li, esmu pārliecināta ka gribi pārrunāt par teātra pulciņu! - skolotāja ar smaidu pateica.
Jā, tā ir.- es ar mierīgu dūšu pateicu.
Es apsēdos blakus Harijam, skolotāja visu mums izstāstija.
Mēs izgājām no kabineta.
Harij, tu tiešām gribi iet uz teātra pulciņu?- es uzjautāju.
Es negribu, man lika.- Harijs drūmi atbildēja.
Kurš tev lika to darīt?- es nesaprašanā jautāju.
Nav tava darīšana.- Harijs dusmīgs atbildēja.
Galvā man bija viens plāns, kas nu gan ir grūti.
Es izdomāju ka sadraudzēšos ar Hariju, to pamainīšu lai viņš būtu jaukāks pret visiem!
Jā, grūti noticēt ka es varēšu to pamainīt. Bet tas ir iespējams, Harijam taču nav ledus sirds..
Nu jau vēlāk devos uz stundām. Stundā Harījs man mētāja lapiņas kur bija uzrakstītas ļoti daudz nejaukas lietas par mani. Var redzēt cik viņš ir nepieklājīgs. Man tas ļoti nepatīk tāpēc es tam starpbrīdī iemetu lapiņu kurā bija teikts:
"Cik var jau man mētāt šīs lapiņas, pietiek jau to darīt. Ja tu nēpārstāsi, es pasūdzēšos skolotājai kura ir ļoti ļauna, esmu pārliecināta ka tev viņa ļoti nepatīk."
Nu gan viņš sabīsies...nu es tikai tā domāju.
Viņš tik sāka ņirgt un nokrita pat no krēsla.
Hhahahahahhaha, Li!!! Tu esi tik smieklīga, es nevaru vienkārši!! Ja kas es nebaidos no tās učenes!!- viņš smejoties pateica.
Kad viņš vēl ņirdza, ieskrēja skoloāja jo visu dzirdēja.
Harij, kā tu vispār uzvedies?! Ātri ar mani pie direktora!- Skolotāja dusmīga jau sauca Hariju.
Bet skolotāj..- Harijs jau mēģināja ar skolotāju parunāt.
Nekādi "bet skolotāj" ! Ejam pie direktores!- skolotāja jau sāka skaļāk kliegt.
Viņi aizgāja prom..tā Harijam vajag. Nav ko līst pie manīm.
Fuj, Li! Kā tu tā vari pret Hariju attiekties? Ko viņš tev izdarīja?- viens no viņa draugiem dusmīgi uzkliedza.
Hm, varbūt tāpēc ka viņš mani ne par ko aprunāja, mobingo.- es jau asarās iekliedzos, un skrēju prom no klases.
Es aizskrēju uz soliņu, mums pašā skolā ir koks kurš mani nomierina. Es zem tā sēžu un lasu savu mīļāko grāmatu. Es jau sāku lasīt, iejutos meitenes lomā. To meiteni arī mobingo un tur bija viens puisis, kurš to meiteni bulijoja. Tā meitene mēģina to puisi izmainīt. Es ar to meiteni esam līdzīgas.
Vēlāk pie manīm piegāja Hloja.
Čau Li, ko tu dari? Kāpēc acis sarkanas?- tā ar izmisumu jautāja.
Es tagad lasu grāmatu. Acis sarkanas jo raudāju, Harijs atkal mobingoja..- es pastāstiju.
Ai tač ignorē viņu! Nav jau tāds cilvēks dēļ kura raudāsi.- Hloja teica.
Nu īstenībā, tev ir taisnība!- es jau noslaukot asaras ierunājos.
Vēlāk gājām pa mājām.
