Es ar Hloju gājām pa skolu un runājām.
Varētu izstāstīt par to meiteni kura piesienas pie Harija?- es uzjautāju.
Hloja saspieda manas rokas.
Lūdzu, nejautā par to meiteni..- Hloja ierunājās.
Gan jau viņai par to meiteni nepatīkami stāstīt.
Tu taču neapvainojies?- Hloja uzjautāja- Es zinu ka esmu briesmīgs cilvēks, tev gan jau ar mani nepatīkami runāt...esmu pārliecināta..
Es uz viņu paskatījos ar smaidu, es pirmo reizi tā pasmaidīju jo biju priecīga ka atradu tādu draudzeni..
Man ļoti patīk ar tevi runāt, tu esi jauks cilvēks kurš sagribēja ar mani draudzēties! Esmu pateicīga par to ka...- es runāju un tad manī kāds ietriecās. Tā bija tā meitene kura pielien pie Harija.
Tu vispār skaties kur ej?! Tu izbojāji manu garastāvokli- Tā meitene dusmīgi iekliedzās.
Hahah, tas ir tik smieklīgi. Kā es tev garīgo izbojāju? Tikai tāpēc ka tu manī ietriecies?!- es ar smiekliem jautāju. Tā meitene jau gāja prom, un vēl mani pagrūda. Man palīdzēja piecelties Hloja.
Paldies Hloja!- es ar prieku pateicos.
Vēlāk Hloja aizgāja uz izmēģinājumu. Es gāju pa savām darīšanām, un tad man pretim gāja Harijs. Viņš manī ietriecās.
Kur jūs visi tā steidzaties?!- es iekliedzos ar dusmām.
Darīšanas.- Harijs ar tādu dusmīgu seju atteica.
Kādas jums vēl ir darīšanas.- es jau nomierinājusies uzjautāju.
Harijs vienkārši aizgāja.
No šī momenta sākām vairāk kontaktēt.
