Beidzot ir brīvdienas! Varu atpūsties un vairāk pavadīt laiku kopā ar draugiem. Tā jau es tik domāju, bet man ir viena draudzene šajā pilsētā. Pārējās draudzenes ir pat citās valstīs. Tās nevar atbraukt, jo kādai ir sacensības, kādai ir ceļojums, kādai jau ir citi draugi, kādai daudz mājasdarbu.
Protams viņas ir baigi aizņemtas..tas jau ir bēdīgi.
Vēlāk uzrakstīju savai draudzenei Hlojai.
-Sveiki Hloja! Vai tu gribētu pastaigāties vai iepirkties kādos veikalos?
-Jā, domāju ka varētu:)
-Satiekamies 13:30 plkst.
-Ok, tād mēs gan iepirksimies, gan pastaigāsimies?
-Jā! Satiekamies pie lielveikala "Akropole"
-Ok
Es jau gatavojos. Uzvilku baltu un īsu kleitu un augstpapēdenes. Somiņa man arī bija.
Es izgāju no mājām 13:00, jo netālu no Akropoles dzīvoju.
Nu jau atnācu un gaidīju Hloju, viņa diezgan ilgi bija jo tā dzīvo tālāk. Kad gaidīju, nopirku kafiju.
Pienāca kāda meitene, tā bija Keita. Ja kas, Keita ir Hlojas māsa.
Sveiki Li, Hloja tagad nedaudz pakavēsies.- Keita izstāstija.
Kāpēc tā pakavēsies? Vai kaut kas slikts notika? Un kāpēc tu te atnāci?- es Keitai uzjautāju daudz jautājumus.
Ta viņai vienkārši kāja baigi sāp. Un es atnācu, jo ar jums iepirkšos. Vienalga nav ko darīt!- Keita pastāstija.
Nu labi
Mēs gaidījām Hloju. Nu un pēc neilga laika viņa atnāca.
Piedodiet ka nokavēju, kāja sāp un grūti pastaigāt.- Hloja elšojot pateica.
Nekas traks, ar visiem tā ir gadījies!- Keita pateica.
Un tad visas gājām iepirkties dažādos veikalos.
