jautājumi uz kuriem nav atbildes

5 1 0
                                    

Aneska gulēja gultā un domāja par savu ģimeni un māti kuru viņa neatceras jo bija pārāk maza un kad Aneska prasa par savu māti prasa savai māsai vai brālim viņi neko nesaka un tēlo kad nedzirdēja jautājumu, tēvam Aneska negrib prasīt jo zina kad tēvs neko neteiks jo viņam tas ir pārāk sāpīgi. Aneska pārcilājot šo tēmu aizmiga, sapnī Aneska redzēja divus lielus vilkus, vienu ar pērļu baltām acīm tādas pašas kā kažoks bet otrs bija ar ogļu melnām acīm un arī kažoks tam bija melns kā pati nakts. Aneska pēkšņi uzrāvās augšā no sapņa pilnīgi nosvīdusi un drebēja pie visām miesām "laiks celties māšel" vecākais brālis kliedza ienākot istabā, viņš atvilka aizkarus un apsēdās Aneskai blakus " mhm ....vai tu negribi nākt paskriet kopā ar mani un Kārli?" Aneska nopūtās un uzvilka halātu "nu cik reizes man jums jāatkārto kad man nepatīk skriet kur nu vēl pa mežu" Toms kaut ko pateica sev zem deguna un aizgāja. Pēc kādas stundas kad Aneska bija parakstījusi savu dienasgrāmatu, iegājusi dušā un uzvilkusi savas melnās bikses ar pieguļošo rozā krekliņu, sataisījusi savus garos tumsnēji blondie matus augstajā astē Aneska gāja uz virtuvi, pulkstenis kas atradās koridorā pie sienas rādija kad ir jau deviņi tāpēc Aneskai sāka gribēties ēst nonākusi uz virtuves sliekšņa viņa ieraudzīja kad ir atnākusi arī māsa un kad Aneska ienāca virtuvē visi itkā apdedzinājušies atrāvās viens no otra un paskatījās uz Anesku. Ome ātri iedunkāja Izabellai un pasmaidīja " kā gulēji saulīte?" Aneskai likās kad visi tādi dīvaini šorīt tāpēc kad ir ceturtdiena un rīta būs ciema svētki "amm labi jā ....man baigi gribas ēst" Aneska atbildēja un apsēdās pie galda. Ome nolika Aneskai šķīvi ar ceptām olām un tēju.

jaunā dzīve Where stories live. Discover now