Dēmonstrakts

4. nodaļa.

Kad pienāca rīts, mēs vēl projām kā lunatiki vienkārši skatījāmies sienā. Kad ieslēdzām televīzoru, pa ziņām rādija to cilvēku, kuru es iepriekš biju nogalinājusi KAUT KĀ..... ar savām acīm, bet es un Astaronijs to noignorējām un gājām uz skolu. Skolā visi skatījās uz manīm un domāja, ka es esmu ļoti dīvaina, jo, kad skolotāja man prasija kādu jautājumu, es visu atbildēju nepareizi..... NEZINU KĀPĒC...! Mums bija šodien pārbaudes darbs matemātikā un man tak padevās matemātika, bet es dabūju 0. Varbūt kāds manu pārbaudes darbu samainīja pret citu??

Pēc skolas es pastāstīju visu Astaronijam un viņš tikai noskatījās uz mani un mēs turpinājām iet. Mēs aizgājām uz parku un tur vienkārši skatījāmies pļaviņu. Astaronijs uz manīm visu laiku skatījās un viņš uzslēdza mūziku. Mēs abi sākām dejot, bet es netīšām aizķēros aiz viņa kājas un uzkritu viņam virsū. AIIIIII...... Mēs abi palikām sarkani, bet pēctam viņš pagrūda mani un aizgāja prom.

Es neko nesaprasdama vienkārši sēdēju parkā līdz vakaram. Vakarā pie manīm piebrauca busiņš un tur izkāpa četras melnas figūras ar ieroci un paķēra mani. Es pamodos vecā, saplēstā mājā. Mājā es biju piesieta pie krēsla un nevarēju pakustēties. Es biju viena tumšā istabā, bet es redzēju cauri. Es papletu drusku rokas un atbrīvojās virve, bet tas tak bija tik viegli... NĒ.! Es piecēlos kājās un viss sāka degt. KĀPĒC VISUR DEG? Es nezināju, ko man darīt. Es jutu pirmo reizi bailes. ES BAIDOS NO UGUNS??? 

Es dzirdu kādu nākam un es domāju, ka tas ir Astaronijs, bet nē...., tā bija kāda no melnajām figūrām. Figūra man gandrīz trāpija ar ieroci pa seju, bet, tad figūra vienkārši nokrita zemē. Kad paskatījos uz augšu, tur stāvēja Astaronijs un viņš bija noņēmis savas kontaktlēcas. TĀTAD.... TOMĒR ZILAJĀM ACĪM IR SPĒJAS! 

Tad ieskrēja ugunsdzēsēji un policisti. Policisti sagrāba Astaroniju, bet ugunsdzēsēji nodzēsa apkārt uguni.

- Tu esi arestēts par Andreja Kupens slepkavību. : Pasaka policists un sagrāb Astaroniju. Astaronijs skatās uz zemi.

- KOO?? Viņš neko neizdarīja... Atlaižiet viņu! ..... Kurš ir Andrejs Kupens....? : Nesaprotamā sejā es pasaku.

Policists noignorē mani un vienkārši paņem Astaroniju, un sāk iet prom.

- JUMS PAT NAV NEKĀDU PIERĀDĪJUMU!!! : Es ļoti skaļi un skaļi bļauju, lai mani sadzirdētu.

Es aizgāju uz Astaronija mājām un visu izstāstīju viņa mammai. Viņa man PATEICA....KAUT KO ŠOKĒJOŠU!

- Astaronijs nekad nav bijis īsts cilvēks. Viņš vienmēr ir gribējis būt, bet nu viņš nezina kā var pārvērsties par cilvēku. : Saka mammas draudzene vai, kā to teikt Astaronija mamma. Es izbrīnā skatos. 

- Tad, tas nozīmē, ka es arī nebiju īsts cilvēks?. : Es kaut ko ļoti klusi nomurminājusi.

- Manuprāt, tu biji cilvēks, bet tu pārvērties... : Astaronija mamma to pasakot, aizgāja prom.

Es biju bēdīga un es vienkārši sēdēju uz mazā balkoniņa un skatijos zvaigznes. Es gribēju būt atpakaļ parasts cilvēks. Es no rīta atkal atnācu uz skolu, tur mani visi ignorēja. Es šoreiz ģeogrāfijas pārbaudes darbā dabūju 0. Man apnika! Kad visi aizgāja no skolas, es ielavījos skolotāju kabīnītēs un apskatījos manu pārbaudes darbu, bet patiešām.... MAN BIJA 0.

KĀPĒC. VAI ES PAZAUDĒJU SAVU GUDRĪBU.... Es pieteicos skolas mūzikas korī, bet, kad es padziedāju, visa mana smukā balss bija pazudusi.  Es biju dusmīga. Kad es pameiģināju piedalīties tēlošanas pulciņā, man arī nesanāca. Mani visi apsmēja.

5. nodala bus velak!