Mans Dievs ir māte daba,
Brīnumpilnā daba!
Tā mani uzmundrina,
Kad dvēsele šķiet tukša.
Bet sniegs ir baltāks
Un zāle šeit zaļāka,
Un āboli sarkanāki.
Mans Dievs ir Latvija...
Manā pasaulē putni top īpaši,
Es nebeidzu apbrīnot tos.
Debess zilgmē brīvi tie traucas
Kā pasules valdnieki!
Un meži šeit tumšāki
Un ezeri krāšņāki,
Un ūdens saulē rāmi viz,
Mīt tajos dvēseles un ūdensrozes košas!
Mežu galotnes vējā klusi šalc,
Elpu aizturot, es ieklausos
Un dzirdu kā koki sarunājas!
Mans Dievs ir Latvija...
