Bīstamā Mīlestība

Viņiem nav jūtu.

Kāds man iekoda ausī.
-Au...Theidan...ko tu....dari....
-Es tevi centos piecelt.
-Kapēc tieši tā?
-Jo es tevi bakstīju kutināju kratīju bet tu necēlies.
Es piecēlos sēdus un uzlūkoju viņu.
Viņa mati bija izspūruši un viņš pats skatījās tālumā.
-Uz kā tu skaties?
-Neatbildējis viņš pieclās un padēva man roku.Es piecēlos un sekoju viņam.Mēs devāmies uz ezeru.Neko neteigdams viņš novilka kreklu.Mana mute palika vaļā.Dēļ tā ka viņa augums bija vienkārši super un dēļ tā ka augumu klāja daudz rētu.
-Ko tu tā skaties?
Es ātri novērsos.Viņš novilka kurpes un bikses un devās peldēt.
-Tu nenāksi?
-E....ko....
Viņš ieskatījās man acīs un sāka peldēt prom.Es sapratu ka viņš mani negaidīs un tāpēc ātri novilku drēbes un peldēju pie viņa.
-Tu esi skaista.-Viņš noteica kad es piepeldēju pie viņa.
-Varēji pagaidīt.
-Nevarēju.
Viņš piepeldēja man tuvu klāt un tad viņš pieliecās pie manis un noskūpstija mani.Es atbildēju viņa skūpstam un apviju kājas ap viņa vidukli.Bet tad es atcerēros likumus.Ātri atgrūdu viņu.
-Es tevi ienīstu.
Viņš uz mani pasjatījās ar izmisuma pilnām acīm.Es pagriezos un peldēju uz krastu.Neko neteigdama apğērbos un devos mājās kur mani gaidīja enğeļi vecāki.
-Sveika!
-Sveiki!
-Mēs dodamies mājās.
-Labi.
Viņi atvēra portālu un mēs devāmies mājās.
-Kur tu biji līdz šim?
-Ar dēmonu.
-Ko?
-Viņš mani izglāba.
-Nu labi pieņemsim.Bet nesatiecies ar viņu nekad.Un atceries vienu dēmoniem nav jūtu un viņi nevar mīlēt.Viņi nezina kas ir mīlestība.Viņi tikkai spēlējas.
Es pamāju un devos uz savu istabu gulēt.
Pēc pāris minūtēm es aizmigu.