Man ilgi nācās pārliecināt Lenoru iet prom, bet, kad bēgām viņa nokrita uz zemes un raustījās, itkā būtu lēkme.
Es: Lenor, celies, kas tev notika?
Lenora: Izlasīji, izlasīji, izlasīji, izlasīji.
Es: Nojoko, nedari tā, bēgam kamēr nekas slikts nav noticis, dzirdi? Bēgam.
Lenora: Tu izlasīji, tu cietīsi, cietīs visi tavi tuvie, tu mirsi.
Es: ko?
Lenora: lēna mokoša nāve. Izlasīji, izlasīji, izlasīji.
Es kritu panikā. Lenora gulēja uz zemes raustījās un viņas acu zīlītes palika melnas. No mutes viņai sāka tecēt asinis.. es raudāju. Ja mēs tagad nomirtu, es vainotu tikai sevi. vainoti sevi savas labākās draudzenes nāvē. Man likās, ka Lenorā ir iemiesojies dēmons. Pēkšņi viņa sāka teikt dīvainas lietas.
Lenora: zvaigzne, aplis, sveces, grāmata, nazis, māja, asinis, dēmoni, nāve, apsēstība, nāve, nāve, nāve.. No viņas mutes sāka tecēt vēl vairāk asinis un acis palika visas melnas. Es gribēju paņemt Lenoru uz pleca un skriet prom, bet es atdūros pret stiklu. Apkārt mežam bija kupols.
____________________________________________
Kritu panikā. Kas sliktāks vēl varēja notikt? Labākajā draudzenē ir dēmons, es drīz miršu, mums apkārt ir kupols. Tālumā redzējām cilvēkus. Tie nebija jaunieši. Cilvēki gados. Es pieskrēju pie stikla un situ, dauzīju, histērijā kliedzu. Mani nedzirdēja un neredzēja. Varbūt mēs kļūstam neredzamas? Nēnēnē, tas nevar būt. Varbūt viss kas ir kupolā iekšā ir neredzams? Nē.. tās ir manas iedomas. Es aizmigu vai pamodos. Es nevarēju saprast, varbūt šis bija sapnis?
YOU ARE READING
Līdz galam neizsprastā.
ParanormalStāsts par 16 gadus jaunu meiteni vārdā Gerda. Viss sākas ar to, ka bastojot skolu viņa ar savu labāko draudzeni Lenoru ieiet vecā meža būdā un izlasa no grāmatas vārdus, kurus nebūtu ieteicams lasīt. Un pēc tā ļaunākais un negaidītākais tikai sākas...
