V

37 5 0
                                    


- Kaut kas melns noskrēja gar acīm.. Tam sekoja balts, melns, atkal balts un tā neskaitāmas reizes.. Pamodos pie akmens un ar plaukstu viegli nobraucu gar pieri. Mana sniega bālā plauksta palika sarkana - man ir pārsista piere. Piecēlos pussēdus un galva noreiba kā pēc vissmagākajām pohām. Kādu brīdi pasēdēju uz zemes, atspiedusies pret vēso akmeni un tad lēnām cēlos kājās. Apkārt redzēju daudz cilvēkus, kuri filmēja, fotogrāfēja vai arī vienkārši šausminājās par notiekošo, policistus, ātrās palīdzības mašīnas pie kurām stāvēja mediķi. Tātad avārija bija īsta.. Tas nu ir skaidrs. Piegāju pie vienas no ātrās palīdzības mašīnām un vaicāju ārstam, kas īsti šeit ir. Viņš pat nepagriezās uz manu pusi, tikai turpināja savu darāmo. Es viegli pieskāros sarkanajai jakai, uz kuras bija rakstīts 'ambulance', tomēr nekādas reakcijas nebija. Dīvaini. Es pārmetu vieglu skatienu apkārt un taisnā ceļā devos pie avarējušās mašīnas. Apkārt bija dūmi, kuri lika man klepot vai arī pielikt pie mutes un deguna plaukstu. Mašīna, kura bija gandrīz pārlocīta uz pusēm man šķita pazīstama. Hmm... Dzirdēju ārstus runājam: "būtu neticami, ja tik smagā avārijā būtu kāds izdzīvojušais.." Tajā brīdī man nāca a[gaismība - manas ģimenes auto. Bet tikko mana mamma bija mājās. KO? 

Du hast das Ende der veröffentlichten Teile erreicht.

⏰ Letzte Aktualisierung: Jul 26, 2017 ⏰

Füge diese Geschichte zu deiner Bibliothek hinzu, um über neue Kapitel informiert zu werden!

Līdz galam neizsprastā.Wo Geschichten leben. Entdecke jetzt