-čaau!-
Viņš iesaucās.
-nebļauj taču!-
Es apsēžoties noteicu.
-nu labi, jau labi....-
-nu stāsti savu kārtējo plānu par manis nokaitināšanu...-
Es nopūtos un astutēju galvu pret roku.
-nu beidz tā nav... ko pasūtīsi?-
-tikai kafiju.-
Viņš pasūtīja divas kafijas un sāka runāt.
-Eimij, tu man patīc. Pat ļoti...-
-Es tev neticu. Pierādi!-
Es nosarkusi teicu. Manuprāt tā nav patiesība.
-kā?-
Ēriks prasīja.
-nu izdomā..-
Pēc tam mēs par to nerunājaam. Vēlaak viņš mani pavadīja līdz mājai. Bet es nenocietos un uzdevu to stulbo jautājumu.
-Ērik, tev nav kauns no tā, ka es esmu nu tāda kā...-
-atstumtā?-
-nu jā.?-
-izbeidz. tu esi pavisam normāla.-
Viņš mani samīļoja un es iegāju iekšā. Ieejot istabā uzreiz iekritu gultā. Tā sajūta... es nespēju to aprakstīt. Un es viņam ticēju. Lai cik launs man liktos Ēriks viņš ir ļoti smuks. Visu dienu jutos savādi. Vakarā aizmigu klausoties mūziku austiņās....
YOU ARE READING
paralēlā pasaule
RomanceEimija. tādu vārdu man iedeva vecāki. un tā mani visi sauc. es esmu tā sauktā ,,vientuļniece" neviens īsti negrib ar mani runāt, izņemot Džeinu un dažus skolniekus. Džeina ir mana labākā draudzene. skolā visi mani apsmej...
