paralēlā pasaule

pirmā skolas diena

Ir jau rīts. Šodien ir pirmā skolas diena. Es ātri uzvelku svārkus, blūzīti, apavus un noskrienu uz pirmo stāvu. Virtuvē mamma mazgā traukus, bet ēdamistabā tētis lasa savu ikrīta avīzi un ēd salātus.

-Labrīt mammu! Labrīt tēti!-

Es priecīgi sasveicinos un apsēžos blakus tētim pie galda, kur mamma jau ir nolikusi manu šķīvi ar brokastīm.

-nu labi. Man laiks doties. Atā!-
-atā mīļumiņ.-

Mamma atbildēja, un uzspieda man skūpstu uz pieres. Es izgāju no mājas un aizgāju uz autobusa pieturu. Protams autobuss kavējās kādas septiņas minūtes.

Beidzot piebrauc autobuss. Es iekāpu tajā. Dažiem blakus ir brīva vieta, bet ieraugot mani tie tur uzsviež somu, un tizli noskatās uz mani.

-Hey, Eimij!-

Kāds iesaucās. Šo balsi es vienmēr atpazīšu.

-Labrīt Derkin!-

Es pasmaidīju.

-nāc. Sēdies man blakus.-

Viņš pamāja ar roku. Es apsēdos viņam blakus.

-Kur Pāvels?-
-Viņš būs vēlāk.-

Šī bija mūsu rīta saruna. Beidot autobuss piebrauc pie skolas, un es izkāpju ārā. Pirmā stunda ir ģeogrāfija. Es aizgāju uz klasi un apsēdos savā vietā.

-čau Džeina!-

Es priecīgi iesaucos jo neēsmu viņu redzējusi mēnesi. Džeina pieskrēja un samīļoja mani. Mēs abas bijām tik priecīgas.
Kad sākās stunda, Pāvels iebrāzās klasē. Viņš atvainojās skolotājai un apsēdās solā aiz manis un Džeinas. Pāvels sasveicinājās ar mums. Pēc kāda brīža,  pa radio atskanēja direktora ziņojums.
-Eimijai Breitfordai ierasties direktora kabinetā! Tulīt!!-
-nopietni..?-

Es nopūtos, piecēlos un izgāju no klases. Direktora kabinetā ies iegāju neklauvējot.
-ko jūs vēlaties?-
-parunāt par tavām atzīmēm....un Derkinsu.-
-jā zinu. Pagājušā gada beigās biju nesekmīga vairākos priekšmetos. Es centīšos, bet kas ar Derkinsu?-
-es vēlos lai tu ar viņu vairs nepinies.-
-koooo?-

Es biju šokā. Kā viņš var tā pateikt. Nekad nepārstāšu kontaktēties ar Derkinsu.

-Eimij, viņš tevi pavelk uz leju. Viņš kaujas ar visiem. Vienmēr iekuļas nepatikšanās. Tu dēļ tā mācies sliktāk.-

Viņš centās ieskaidrot, to kā patiesībā nav.

-direktor, viņš kaujās manis dēļ. Pateicoties viņam, es te vēl vispār macos. Bet tagad es drīkstu iet uz stundu?-
-jā.-

Viņš nesapratnē pakratīja galvu. Es neko neteiktdama izgāju no nelielā kabineta, un gāju pa gaiteni uz klasi. Diemžēl noskanēja zvans. Starpbrīdis ir klāt. Es aizgāju līdz klasei, bet mana soma tur vairs nebija. Tātad kāds viņu paņēma. Kad aizgāju uz nākamo stundu, es ieraudzīju...